Šodien dodamies iekarot 3D pasauli, kuras sižets solās būt jēlākais no jēlajiem, toties es izbaudīšu prieciņu apmēram divas stundas sēdēt ar jocīgām brillēm uz acīm. Vēlāk es likšu visas cerības uz to, ka laika dievības apžēlosies un šovakar saglabāsies sauss un iespējami silts laiks, lai gaļas cepšana ar klasi tomēr būtu jaukāka kā cerēts. Četrus klasesbiedrus esmu nosolījusies paķert līdz Saulīšiem, tas nozīmē, ka jautrība sāksies jau ceļā uz turieni. Jocīgākais, ka šonakt redzēju savu klasi sapnī, mēs mācījāmies mūziku pie Kravaļa atkal. Vēl es sapnī saņēmu telefonzvanu, taču par to es negribu runāt.

Lai jauka sestdiena!

Burvīga diena. Šodien man radās sajūta, ka mani vecāki tomēr ir sākuši mani saprast, sākuši skatīties kaut nedaudz kā uz līdzīgu. Un es vēl neticēju, ka šāds mirklis pienāks. Solis manā virzienā no viņu puses, kam sekoja mana atbilde un lietas sāk atrisināties, galvenais šajā reizē bija neklusēt un neizlikties, ka problēma neeksistē.

Tikšanās ar klasi? Jauka, lai arī šaurā lokā, bet tas visticamāk arī bija noteicošais, lai sirsnīguma nots nepazustu.

Un beidzot es no plaukta esmu izvilkusi savu putekļiem pārklāto mirkļu ķērāju.

Un vēl.
Es nemāku nosargāt savu laiku.