Burvīga diena. Šodien man radās sajūta, ka mani vecāki tomēr ir sākuši mani saprast, sākuši skatīties kaut nedaudz kā uz līdzīgu. Un es vēl neticēju, ka šāds mirklis pienāks. Solis manā virzienā no viņu puses, kam sekoja mana atbilde un lietas sāk atrisināties, galvenais šajā reizē bija neklusēt un neizlikties, ka problēma neeksistē.

Tikšanās ar klasi? Jauka, lai arī šaurā lokā, bet tas visticamāk arī bija noteicošais, lai sirsnīguma nots nepazustu.

Un beidzot es no plaukta esmu izvilkusi savu putekļiem pārklāto mirkļu ķērāju.

Un vēl.
Es nemāku nosargāt savu laiku.