Tieši tagad, kad uz atlaidēm ir iegādāta ķivere un brilles, sniega sezona izdomā beigties, bet kā tad paliek ar to, ka sezona nekad nebeidzas?

Man tagad skolā šķiet šaaaausmīgi garlaicīgi, pazudusi visa tā rosība, padomē bardaks, tērpi, papīri, pat korķi. Viss ir beidzies un tomēr- nē. Visi par to vien runā, kas notika piektdien. It kā ir tā gandarījuma sajūta, it kā nav. Bet nu, eh, lai paliek. Varbūt uz pavasari spēka vienkārši lāgā nav? Ja tā, tad jāsāk ēst lociņus un diedzēt graudus istabā uz palodzes.

Es pilnībā atbalstu viņa ieceri attiecībā uz akadēmiju, jo tieši tur es viņu redzu. Kā mākslinieku, un ne-parastu, daudzpusīgu. Vispār manī visu laiku ir pārliecība, ka viņš izsitīsies laiturvaikas, jo viņš nav malā sēdētājs. Es? Es glābšu vaļus kopā ar Pasaules Dabas fondu un braukšu uz Āfriku. Utopija? Da es nezinu!