Berlīnes ielās dejoja lietus. Motora troksnis bija tā pavadījums un es- skatītājs. Caur balto palagu, kas kā aizkara imitācija bija aizklāts logam priekšā, lauzās gaisma un apdullināja. Pamodināja. Apdullināja. Es biju svešā pilsētā un neilgojos pēc mājām. Es ilgojos pēc cilvēka.