Nekas nav tik interesants kā cibistu pirmo ierakstu lasīšana. Visbiežāk ir sākts ļoti atvērti, jauki, smaidiņiem un izsaukuma/jautājuma zīmēm pārpilni. Pēc tam atklātā smaidiņu emocionalitāte pamazām noreducējas līdz kailam tekstam, kurā izsaukuma zīmes vispār nav sastopamas, garās, brīvās, ar triviāliem faktiem pārpilnās rindkopas tiek noīsinātas līdz īsiem, kodolīgiem, dzīves vispārējo jēgu aptverošiem teikumiem.
Un dažs no nedroša, smaidīga jūzerīša pārvēršas akmenscietā egomaniakā - kulta figūrā. Džungļu likumi.
|