Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, cik dziļi cilvēkā kaut kas var asociatīvi ieēsties. Caur maņām.
( Kā nenopietns piemērs - stāsts par Pelmeņu Dziesmu )
Un mēdz būt arī sirdij smagākas asociācijas. Pēc kāda/-as smaržojoši džemperi, cimdi, vieta uz kafijas krūzītes, kur tai pieskaras lūpas, spilveni un palagi. Zilumi - ne tikai tie "glaimojošie", kas uz kakla, bet arī uzsistie. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju iemīlējusies līdz ausīm. Apputējis disks, ko klausījos, kad biju s*dos līdz ausīm.
Un tā tālāk..
Pagātnes rēgi, kas materializējas zilumos un saburzītos palagos.
|