Vispār es žurnāla ietvaros esmu pārvērtusies par sentimentālu muļķi. Dzīvē tas viss kaut kā izpaliek - sabiedrībā ir tikai stulbs smaids pa visu seju un ķiķināšana par visu iespējamo. Nav brīnums, ka cilvēki, mani satikuši, saka, ka jūzerbilde ir priekš manis par depresīvu un piemērotāka modelim, kas tika tās uzzīmēšanai izmantots.
Man pašai aizvien vairāk sāk likties, ka tas, kāds šis radījums pēc paša domām ir īstenībā, tā īsti nespēj parādīties nekur. Bet tā jau vispār plaši izplatīta problēma, nekas jauns.. Varbūt jāpieturas pie tikpat plaši izplatītā pieņēmuma, ka labāk nevajag arī. Droši vien tas, ko vistuvākie redz, ir arī labākais, ko no sevis var izspiest.
|