laiski rīti un pēcpusdienas uz terases, auksts soave ieilgušajās brokastīs un tad valopolicella līdz pat naktij šūpuļtīklā zem zaļiem vīnogulājiem, un ziedošiem ķiršiem, ievilkusies nedēļa kalnos, kastaņu medus uz lūpām un iztrūkstošs pieskāriens, bet kakls pāri šūpuļtīkla malai, pakalni un nogāzes taviem pirkstu galiem un matos iepinies rozmarīns ,ak verona, tumšās naktīs no kalniem raugoties tu esi tik ļoti,ļoti mana un kāda neizstāstāma atvieglojuma sajūta,kā atkal uzliesmojusi jau gaistoša saldena smarža, kad tu saproti, ka viss ir beidzies, tāda enerģija, skaties uz pilsētu, kas laistās kā kūstoša lava un tās siltums ielīst tevī .es izslēdzu gaismu un atveru acis tur aiz kalniem noteikti ir ceļš.Mūzika: chavela vergas -piensa en mi |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171186/5360) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kants |
|---|
| Date: |
5. Maijs 2008 - 04:03 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
gribēju priecāties, ka atkal esi i-netā, bet izlasīju, salikās, ka labāk tomēr ir būt TUR. i-nets nu nekādi negaršo un nesmaržo.
