Depresants

Sitra Ahra
8/15/13 05:45 pm
Therion. Goosebumps.
Atkal un atkal pārbaudu savu slēpto kaislību un skeletaino epastu. Nekā. Joprojām. Vakar naktī atmiņās pārlapoju savu uzvaru un zaudējumu sarakstu. Es zaudēju.
Ja vien viņš zinātu manas tumšās domas, manas bailes absurdās, nevajag mani mērdēt badā, nevajag. Kļūst vieglāk iemigt, kad nojaušu, ka mans prāts atkal mani ieaijās orgasmu un kaisles pilnos sapņos, kad TU skaties manās acīs un es klusībā TEV apsolu visu, VISU. Beidzot es zinu kā tas ir, sapņot par kādu, tik žēl, ka atkal jāmostas... Aizveru acis, uzlieku spilvenu uz galvas un lūdzos, lūdzos pēc vēl un vēl tuvības. Un sapņi beidzas tiklīdz, tiklīdz būs vēl labāk, vēl augstāk - tipiski.

Show must go on.

Vai zinājāt, ka Fredijs Merkūrijs atteicās ierakstīt ar Maiklu Džeksonu kārtējo, iespējams, superhītu - There Must Be More To Life, tāpēc, ka studijā uzturējās Maikla mājdzīvnieks - lama? Tā lūk, ne tikai manī, lamas izraisa baiļu sajūtu, viņu spļaudīšanās tieksmju dēļ.
Iekantēja Piesit kanti

Atskurbtuve
8/15/13 04:06 pm
Lai nesāktu ar lamām, sirdi žņaudzošiem skumju stāstiem, gaužām sievietes asarām, teikšu, ka šodien sirds pukst straujāk...

Skatos, ka cilvēki aizvien uzcītīgi raksta savu klabīti un sapīkstu par savu slinkumu, bez talantību un absolūtu iedvesmas trūkumu.

Bet tā sirds... Klikšķinu taustiņus un jūtos kā senāk, kad manī vēl kvēla uguns dega, kad sejā smaids un acīs kaisles liesmiņas. Nosūtīju epastu savam bezmatērijas ideālajam, gaidu atbildi un gaidu, ka uzrakstīs, ka skumst un ilgojas, mīl, skumst un ilgojas ļoti, ļoti... Bet tā nebūs.

Tomāti aizmetušies. Te, Anglijā. Ne siltumnīcā. Un zaķi nav nograuzuši neko. Diemžēl aizmirsies un sajucis, cik tad galu galā, pasaulē to brīnumu, bet šis varētu būt nākošais. Droši vien šonakt nograuzīs.

Uz pirkstiem klabinu gredzentiņus un štukoju cik vēl cilvēciskās sajūtas esmu spējīga šobrīd just.

Un man nepatīk, ka ir miris Gary Moore un Maikls un Ēvalds Valters.
Oma: Empty Rooms
Iekantēja Piesit kanti

Sveiks zudušais
11/10/12 11:01 am
Pēc ilga laika mokošām dienām, sausām emocionāli, esmu gatava atgūt nokavēto. Viņš atkal ir uzradies, bet tagad ne viens pats. Manas nesavaldāmās iekāres objekti - kurus man nevajag fiziski blakus, bet lai spētu rakstīt, lai būtu kam rakstīt... Mārtiņiem šodien vārda diena - apsveicu savu mīļo ex vīriņu - neaizmirsu, negulēju līdz 12, lai būtu pirmā - man vienmēr gribas būt pirmajai, bet es protu arī zaudēt, lai atkal vinnētu :)
Tā... Jāraksta dēlam viņa jauno veikumu klāsts, lai viņš zin kādudien kādus stiķus sastrādājis :)
Ģeniālais skaņdarbs: Sweetbox - Everythig's gona be alright
Oma: Rosinoša
Iekantēja Piesit kanti

...
10/20/12 12:03 pm
Domas par nāvi, tās nekad nepazūd, tās paliek tikai blāvākas uz kādu laiku, bet kad atkal sakrāj enerģiju - uzplaukst kā ziedi uz kapa...
Iekantēja Piesit kanti

Pieskāriena necienīgā
6/2/12 10:40 am
Naksnīga balss atskaņojas četrās sienās
Pat čuksti šai naktī neglāsta, tāda tā ir
Jau dažus piecus dzīves gadus tikai
Pieskāriena necienīgajai sievietei acis mirdz asarās
Ķermenis mulsi, caurvēja dvesmas mānīts
Jautā - pa īstam tas, vai nē... Atbildes nav
Pieskāriena necienīgā sieviete atbildes nezin
Ķermenis savīst, satrūd un sapūst zemes klēpī
Nebaudījis, apmulsis, šķiet nepelnījis laimē degt
Pieskāriena necienīgās sievietes ķermenis
Tavu melu cienīgs, aizturēts uz nenoteiktu laiku
Līdz savītīs, satrūdēs un sapūs zemes klēpī
Tava glāstu klusuma paturēts un iznīcināts
Iekantēja Piesit kanti

Kas i ko..
5/14/12 01:43 am
Vajadzētu tā kā aktīvi plānot un veidot mērķu karti, bet es joprojām šeit tīksminos par citu raito valodiņu...
Atkal viss notiks pēdējā brīdī, labi, ka notiks kā arvien - perfekti, neko nepiemirstot :)

Par pašu labāko visam esmu noķērusi kādu aristokrātisko saaukstēšanos, nabagu draņķīši man nelīp... Eh.
Mīlu sevi - joprojām, kas cits man atliek :)
Iekantēja Piesit kanti

Tā kā...
5/10/12 12:50 am
Tā kā esmu nolēmusi saprogrammēt savu zemapziņu atbilstoši pašreizējai vajadzībai, aizdomājos, kā gan būt jaunajai man, ja
mani tuvie atteiksies progresēt līdz ar mani un ar laiku es sapratīšu, ka vēlos ko citu, ko tādu, kas mani papildina, nevis bremzē..
Tāds man šī perioda jautājums... Bet es ticu, ka viss būs labi, pozitīvā programmēšana taču nevarētu nodarīt neko sliktu :)

Nopirku biļetes šodien, rezervēju viesnīcu Latvijā... Cik dīvaini gan - tagad kā viesis un vēl viesnīcā dzīvojošs... Kā gan viss mainījies..
Pačukstēšu, ka NEMAZ, nemaz neilgojos pēc asaru un vientulības bedres, par laimi tik divas dienas manā rīcībā, lai nokārtotu kārtojamo un atpakaļ :)

Ar labunakti...
Ģeniālais skaņdarbs: Metallica - Mama Said
Oma: Miegaina
Iekantēja Piesit kanti

shame, shame, shame...
5/10/12 12:36 am
Tik ilgi biju aizmaldījusies, ka pat parole piemirsusies, kāds kauns - ai ai ai, piedod klabīt, saņemšu spēkus un atjaunošos, jāapkopo visi skricelējumi,
kas radušies šajā laika posmā, kamēr sirojumiem nodevos.
Vēl kauns par to, ka visā savā mūžā es neesmu apēdusi tik daudz saldējumu, cik dzīvojot šeit, pus gada laikā, mans mini peldriņķītis gan jūtas omulīgi,
kad pārkarājas pār bikšu malu, sēžu un ķiķinu par sevi - iztēlojos ko darīšu uz vasaras tuvošanos :D
Bet prombūtne atnesusi arī labu ziņu - kāds tomēr par mani vēl atceras šeit.
Paldies U par mīļo meilu ar skubinājumu nepazust :)
Ģeniālais skaņdarbs: Foma un Kleins - Sniegs
Oma: naksnīga
Iekantēja Piesit kanti

yeeeesssss
10/20/11 01:10 pm
Esmu klāt! Lidojums pārdzīvots, bija vēl briesmīgāk nekā domāju, piezemēšanās laikā gandrīz mugurkaulu galvā ietrieca, bet aplausi pēc piezemēšanās kalpoja kā otrās dzimšanas dienas signāls.
Visu lidojuma laiku tik viena vienīga gaismiņa turēja mani pie samaņas, nesaprotu kā citi var galvu grozīt, lasīt, vai vēl aktīvi paspēt aprunāties ar kaimiņiem, es jutos zaļa - nu kā sick emocija :D
Bet viss ir jauki tagad, esmu savā paradīzē, viss ir savādāk nekā domāju, bet viennozīmīgi skaistāk nekā cerēts :)
Iekantēja Piesit kanti

Lielā diena
10/18/11 03:04 pm
Šodien es pārvācos, kaulos sēž panika un bailes no lidojuma, nekas tāds nav pieredzēts, un apkārtējie nemaz nepalīdz,
klusējot uzklausu stāstus par baismīgu piezemēšanos un gaisa bedrēm. Bailes, ka kuņģa saturs izdomās apskatīt lidaparātu...
Vemšanas maisiņi sagatavoti un sastūķētas pilnas kabatas :D
Attā Latvija :)
Ģeniālais skaņdarbs: Reamon - Supergirl
Iekantēja Piesit kanti

Vienošanās
10/6/11 07:09 pm
Šodien kārtējo reizi izbaudīju bagāta vīrieša uzmanības apliecinājumus - briesmīgi tas ir. Viņi visu uztver kā vienošanos - nekas vairs nav svēts,
pārticība un augstās prasības liek arvien pretenciozāk izvēlēties un iegūt mērķi. Briesmīgi. Neesmu manta, neesmu pakalpojums, ka jāslēdz līgums -
ir lietas, kurām jānāk no sirds un NEKĀ savādāk. Neļaušu pieskarties, neļaušu bučot - neļaušu un nepārdomāšu, kamēr attieksmi nemainīs.
Esmu sieviete, es visu gribu pati sasniegt, nevajag mani pirkt, jo es nepārdodos.
Pretīgā šodiena.
Ģeniālais skaņdarbs: Already gone
Oma: Puļa pierē
Iekantēja Piesit kanti

That's you
9/4/11 04:52 pm
Darken road, people shout, they`re creepy

I`m afraid to live, but stricken to die

"You stole a dream, that once was mine!"

I hear he`s calling from other side

They come closer, pull me down,

Scratch my flesh, burn alive

He`s shout - that`s you, that`s you!

Suddenly bright lights shines in my eyes

Gives hand like cold, cold iron

I think this is a savior, but thats the end

He`s pull me, shake me, bite me

At last cast into the pit - to them

They come closer, pull me down,

Scratch my flesh, burn alive

He`s shouting - that`s you, that`s you!

"You stole a dream, that once was mine!"
Ģeniālais skaņdarbs: Maria Magdalena
Iekantēja Piesit kanti

into deep
9/2/11 09:59 pm
In your cold hands I`am just a tool
In your cold hands I`am safe and cool
Gribētos vienīgi būt - Tev un tevī
Pašlaik, bet rīt vairs nē
Gribu, lai Tu iekod man
Vienreiz, divreiz - spēcīgāk
Dziedi man, dziedini manu egoismu
Un es tevi barošu ar sevi
Tev pietiks - pašlaik
Rīt Tu gribēsi vairāk
Iekantēja Piesit kanti

Novēlu sev
9/2/11 06:32 pm
Jā, man ir talants - mani ātri iemīl un pēc tam ir grūti šķirties... Bet kāpēc man pašai tā nav... Atskatoties uz vakardienu - ziedu kalniem, komplimentiem un vecāku asarām, jo pa nieka mēnesi es tik iemīļota, ka nevar šķirties uz mierīgas nots - lūgumi vadībai nelaist mani prom... Cik sirsnīgi, bet kāpēc man tādas sajūtas pret citiem rodas ļoti reti.. Žēl, ka tā, ceru, ka man dzīvi nebūs jāpavada nemīlot, bet esot ļoti, ļoti mīlētai. To es sev novēlu jaunā mācību gada sākumā.
Iekantēja Piesit kanti

vējam, vijole raud līdz
9/2/11 03:33 pm
Viņš bij bagātnieks, es tik vijolnieks...
Iekantēja Piesit kanti

lay beside me
8/20/11 07:48 pm
Nogulies blakus un pastāsti man - kāpēc mēness ar sauli mijas, kāpēc lietus neiesūcas mākoņos, bet pacietīgi rit pār maniem matiem un vaigiem... Kāda ir tava mīļākā tumsa... Kāpēc manā pasaulē dvēseles pazūd... Kāpēc tava elpa sastingst pirms manas miesas... Nogulies blakus un pastāsti man..
Iekantēja Piesit kanti

8/8/11 12:16 pm
Grauj un grauj, bet kad gan celsi
vai tad, kad būsi visu sagrāvis?
Izrauj pamatu no kājām, sēj šaubas
tādi arī tavas rīcības augļi būs
Un nejūti vainu, kas gan skarbāk
tas, ka atsakies, jeb tas, ka nenožēlo?
kādus gan pašžēlošanas ieganstus vēl domāsi?
kad nebūs nekā vairs - ko vainosi?
nedari pāri, lūdzam atkal un atkal
bet vienalga, Tev ir vienalga
Kādu gan mācību dod?
bet vienalga, Tev ir vienalga
drupini akmeni pēc akmeņa
Bet kad gan celsi? sagraut nav māksla.
Iekantēja Piesit kanti

The feelings you can't ignore
8/5/11 11:17 pm
Es nevaru Tev palīdzēt, kad Tu krīti
Es negribu Tev palīdzēt, kad Tu aizrijies
Es... Savu tumšo dvēseli nevaru valdīt
Tā, kā ļauns bērns, kā ļaunums, kas dzīvo manī
Grib izlausties, bet drīz tas notiks
Un tad Tu slīksi savās asinīs
Tu ej uz nekurieni, jo tu nāc tuvāk man
Tev būs jāsadeg ugunīs, kas liesmo manī
Iemērkšu rokas tavās asinīs un uz mirkli būšu debesīs
Tev jāizdzīvo dēļ manis, Tu to gribi
Bez tevis es nevaru un negribu, bez tevis es pārāk laba esmu
Iekantēja Piesit kanti

Tumsā
8/1/11 11:52 pm
Reizēm tik klusi pukst sirds, ka jāuzliek roka uz pulsa, lai zinātu, vai dzīva vēl...
Reizēm tik skumji kļūst, it kā visas pasaules sēras apvienotos vienā lielā...
Reizēm gribas kliegt, skriet prom un krītot zemē raudāt tik skaļi, lai visi dzird...
Reizēm bail kļūst...
Bet vienmēr man pietrūkst tevis, vienmēr Tu dzīvo manī un vienmēr es ceru
Atliek vien tevi kādreiz atrast, Tu jau zini - dalīta bēda par pusbēdu kļūst.
Iekantēja Piesit kanti

klusuma nīdēja
7/31/11 07:43 pm
Minūti pēc minūtes vientulība rit
Tik ātri... Gadu pēc gada.
Visbeidzot apsēžos uz palodzes
Turot rokās ikdienišķo kafijas krūzi
Apjaušu, ka vientulība negribēta kļūst
Tā izbaudīta pārpārēm, smeldzīga kļuvusi
Vai Tev ir tāpat?
Iekantēja Piesit kanti

Otrās iespējas
7/31/11 04:29 pm
Kautrīgā sārtumā rotājas vaidziņi, actiņas vērstas skatā uz leju, kāds tur viņas trauslo roku un braši stāsta mīlas stāstu par vīrieti, kurš devis otro iespēju mīlestībai, stāsta galvenajā lomā ierindo sevi... Viņa skatiens tik ciešs, tik tiešs, tik izteiksmīgs un uzbāzīgs. Stāsts pilns ar uzvarām un zaudēm, ar varonību un mērķtiecību, nauda arī nepaliek nepieminēta, atslēgas frāze - nosaukšu zvaigzni tavā vārdā, piebeidz saturīgos runas plūdus. Pār muguru pārskrien tirpiņas... Meitene sapņaini pēta savas kurpītes un domās ir pietiekoši tālu, lai distancētos... Sēžu klusi un vēroju, līdz skatiens sastopas ar meitenes skatienu, es sajūtu ilgas, tās pašas ilgas, kas manī mīt, ne pēc solījumiem, ne pēc naudas, nedz pēc zvaigznes, kas saukta manā vārdā... Arī viņa reiz dos otro iespēju mīlestībai, bet ne tagad. Un arī es to došu un ne tagad..
Iekantēja Piesit kanti

par tevi, cilvēk
7/31/11 03:46 pm
Sirdspukstu attālumā, Tu esi man
Un nav svarīgi cik mirkļi zaudēti
Svarīgi ir - cik vēl tie būs
Nenoliec galvu likteņa negaisos
Drīz uzspīdēs saulīte un tad
Kā no jauna piedzimis, Tu pretī man nāksi
Un smaidīsi, tversi aiz rokas
Un vedīsi prom sirdspukstiem skanot
Caur negaisiem maniem un taviem
Ne mirkli smaidus nezaudējot
Jo beidzot kopā - roka rokā
Iekantēja Piesit kanti

ieklausies
7/27/11 05:54 pm
Metru pēc metra Tu tuvojies
Redzu tevi, viļņi starp mums
Dāvā savu nemirstošo enerģiju
Roku rokā beidzot mēs
Dodamies tur, kur tik labi reiz bija
Bet zinām, ka nekad nebūs kā senāk
Iekantēja Piesit kanti

viss ko es vēlos mirklī šajā...
7/25/11 04:01 pm
ieskaties kā manās acīs zaigo tavs atspulgs
ievēro manu ķermeņa valodu - tā pateiks
cik nozīmīgs, cik vajadzīgs tavs glāsts un skūpsts
sniedz roku un es sniegšu tev savējo
stāvi kalna pakājē un sagaidi, kamēr es nokāpšu lejā
neizlaid no skata, nepazaudē, vēro un tulko
es čukstēšu, bet tu lasi no lūpām - jutekliskām kā pieskāriens
liec galvu manā klēpī, es mierināšu, es veldzēšu
slāpes tavas pēc cilvēciskā, pēc augstākā
ko spēj sniegt cilvēks cilvēkam vienkārši esot blakus
lido augstāk ar mani, ietinies manos čukstos cik labi
ir būt ar tevi, cik labi tā, kad ir uz ko paļauties
dzīvo manī, mums atvērsies bezgalīgas durvis
tukšām, piepildāmām istabām un mums
atliks tikai tās piepildīt...
apsoli man, neizlaist no skata...
esi kā atbilde uz manu lūgšanu, esi mans ceļabiedrs
ja tici, ka mila nekad nezūd, ja ir mīlēts,
ja tici, ka cilvēks top piepildīts tikai dodot, ne saņemot
ja tici man, ka nepievilšu, ja tici man, ka noturēšu
sniedz man roku un nāc ar mani - miera skavās
Iekantēja Piesit kanti

Par tevi, cilvēk.
7/25/11 02:26 pm
ja vairošu to labo, kas tevī mīt
ja būšu tā, kam ticēt un uzticēties,
ja būšu tavs miers un tavs balsts,
ja nepārrakstīšu tavas atmiņas,
ja būšu - viegli un klusi,
ja neaizmirsīšu,
ja godāšu un cienīšu,
ja nepārmetīšu un nesāpināšu,
ja būšu kā gaisma tavā tumsā,
vai tu... vai tu spēsi tāpat?
Vai nāksi manās pēdās,
ja arī ceļš man vīsies tālāk, savādāk?
man bieži salst - vai sildīsi?
es reizēm raudu - vai mierināsi?
piedod man, bet apraujas vārdi,
tā gadās... nepārmetīsi?
šīs lapas nenodegs,
tās ierakstītas neredzami,
vārdu pēc vārda - no sirds - sirdī.
lai neapklust soļi tavi manā dzīvē,
to novēlu sev. bet tev - meklēt un atrast.
Iekantēja Piesit kanti

iņ jaņ
7/25/11 01:25 pm
es tev sekošu līdz debesu vārtiem, ne līdz nāvei, ne līdz dzīvei
tu atlieksi galvu, es savu noliekšu,tu kliegsi, es čukstēšu
un pārmaiņas pēc es nejutīšu neko
bet tu sadegsi manās sajūtās
mokoši, ilgi, dziļi - kā reiz es
un nevaino mani
man vajadzēja tavu aizsardzību
tev manu spēku
spītības vārdā abi bešā palikām
un tā tev vajag
Iekantēja Piesit kanti

Nemodini mani
7/25/11 01:16 pm
gaidīšu ziemas salu, kas sasaldēs manas atvērtās brūces
gaidīšu sniegu, kas pārklās manas saulē atkusušās emocijas
gaidīšu tevi, kas apskaus un turēs cieši - ledainā skāvienā
gaidīšu tevi, bet tu nenāksi, gaidīšu līdz skatiens sastings
tumsā klupšu un kritīšu, gaismā celšos, viļņos slīkšu, ugunī degšu
līdz atradīšu tevi, ko pazaudēju ziemas vējos, savā jūtu tuksnesī
kad atradīšu, tad notraukšu smiltis, aizliegšu vējus, kas tevī mīt
un mēs mirsim nomodā okeāna krastā, viļņu apskaloti
rokās sadevušies iesim viļņos, kas mūs sviedīs pret klintīm
kopā ir tik labi - sasaldē mani, es atkausēšu tevi, tik atnāc, es gaidīšu
Iekantēja Piesit kanti

Mūžīgā piemiņā
7/24/11 11:03 pm
Atsaucu atmiņā, kad stāvēju caurvēju mīlētā telpā - kapličā, tavā apbedīšanas dienā un nesapratu kāpēc dzīve tik netaisna ir, kāpēc bērniem jāmirst, kāpēc, kāpēc...Šodien, pirms daudziem gadiem Tu nomiri, bet gadi neslāpē manas skumjas par tevi,Un neslāpē tās sēras un sāpes, ko izjūt tavi tuvākie, mani tuvākie...Mazais, kad pieskāros tavai ledus aukstajai pierītei, tas iesita dziļu robu manā sirdī, Ar katru smilšu sauju, kas tika uzmesta uz tava kapa, manī dzima jauni principi - kā nebūt, kā jāsargā, kā jārūpējas, lai nekad, nekad, nekad vairāk nevajadzētu uzlikt savu silto roku uz ledus aukstas, noslīkuša bērniņa pierītes...Mārtiņ - Dāvīti, mūsu Ķirsīti, lūdzu piedod, mums pieaugušajiem, ka nenosargājām, ka pievīlām...
Kristiņ, manu māsiņ, Tu maziņa biji, tevi, pat neredzēju, tava sirsniņa apstājās tikai astotajā dzīves dienā...Tu joprojām esi ar mums - urniņā, kas viesistabā un neļaušu es tevi atdot zemei, tik aukstai - neļaušu, Tu tik maziņa... Apsveicu tevi vārda dieniņā, kas šodien...
Mammīt, kas pārdzīvoja abas šīs traģēdijas, kas zaudēja divus bērniņus, vienu divus gadus atpakaļ, vienu astoņus gadus atpakaļ... Rīt Tev dzimenīte un es nezinu, katru gadu pēc šiem notikumiem sirds tik pilna un bailēs trīs, kad dzirdu skumjās nopūtas klausulē... Tev sāp. Man sāp.
Iekantēja Piesit kanti

Klusuma nīdēja
7/24/11 10:47 pm
Aizvērt acis un neredzēt
Aizslēgt sirdi un nesajust
Sakniebt lūpas un nerunāt
Tik ausis atstāt vaļā, lai dzirdētu
Klusumu ar kuru Tu nogalini
Lai kārtējo reizi pārliecinātos
Ka Tev mani nevajag
Ģeniālais skaņdarbs: Vakara vējā
Iekantēja Piesit kanti

Tu
7/24/11 04:44 pm
Sirds dziesma skan nepilnīgi, strauji un haotiski, pieliekot roku pie auss dzirdama asiņu šalkoņa, kā jauna pilsēta, tajā dun un rit dažādi procesi, satrēgumi, negadījumi.. Ja sirds - pilsētas luksafors, darbojas nepareizi, tad nedarbosies satiksme. Satiksmes negadījumi šodien man izraisīja asaras, bieži tas nenotiek, bet tas vēsta ko neparastu, kaut kas ir ielauzies manī, kaut kam ir dota komanda atslābt un sākt just, un tagad, kad vārti vaļā, pasaule ienāk manī un es jūtu - un man sāp, kā gan lai atkal vārtus aizver... nemodini manī lūdzu neko, nemodini, aizver klusām durvis un ej tur, no kurienes esi atnācis...
Iekantēja Piesit kanti

pasauc mammīti!
7/11/11 01:37 pm
Vienmēr esmu domājusi, ka man tāda feina un basīga balstiņa, bet īpaši pēdējā gada laikā sāku šo faktu apšaubīt, jo vairākums, kas man zvana pirmo reizi, saka: Pasauc mammīti vai tēti pie telefona :D Vai: Tev vecāki ir mājās? :D
Tad, kad saku, ka es pati mamma esmu, tad seko klusuma pauzīte...
Iekantēja Piesit kanti

Kur tava balss?
7/4/11 07:39 pm
...Kad gribētos, lai saldi meli piepilda dzīvi - uz vienu dienu tikai, bet lai ir saldi, lai uz mirkli apreibina - ko gan vairāk vientuļam vilkam...
It`s so perfect tonight - lie to belive in..
Ģeniālais skaņdarbs: Pamestā
Iekantēja Piesit kanti

7/2/11 06:01 pm
Mīlniekiem ir pārāk auksti.
Nežēlīgs sekss enerģijas atdevei, siltuma iegūšanai.
Nelūdz man - rādi kā to darīt.
Nelauz un neaprij - nāc un ej, sekas neatstājot.
Live and let live.
Live and let die.
Iekantēja Piesit kanti

Pick someone, need only one
7/2/11 05:11 pm
Kad Tu uzkāpi uz skatuves, es zaudēju kontroli, Tu vairs nebiji tikai mans, Tu nedziedāji man, tik svešs un tik jūtīgs, tik skarbs un tik seksuāls... Es nogāju malā un vēroju kā tevi mīl citi, kā Tu mīli citus, pēc tam, kad cigarešu un alko izgarojumu tīmeklī beksteidžā, Tu piekļāvies man - tāds noguris un iztukšots - sasvīdis un tik ļoti mans, kā reti kad. Tu esi brīvs un tikai tādu es tevi gribu sev.
Iztēlojos tevi, garajiem matiem plīvojot, ar savu LTD basenīti rokās, cigareti lūpās, vējiem glāstot dievīgo augumu, tuksneša vidū uz skatuves, kur man nekad nebūs vieta... Un sevi - kā diena un nakts, kā maska un patiesība - tik dažādi mēs, bet tik ļoti vajadzīgi viens otram.
Varbūt.
Iekantēja Piesit kanti

Vējam vijole raud līdz...
7/2/11 04:24 pm
Tevi redzēt - sēdēt klusi tumšā stūrī un degošu skatienu pētīt tavas elpas ritmiskumu, Tu jūti, ka esmu šeit, bet Tu neredzi - nekad neesi redzējis mani, jo esam neredzami viens otram. Tu pavērs skatienu pret debesīm un klusi ko čuksti, es redzu, bet nedzirdu - mēs esam nedzirdami viens otram.
Es reiz iznākšu no tumsas.
Kam mums redzēt, kam mums dzirdēt, ja mēs jūtam viens otru.
Es pastiepšu roku, bet Tu spersi soli.
Iekantēja Piesit kanti

7/2/11 03:35 pm
Ietinos savos garajos matos un aizvēru acis, sapņaini iztēlojos kā eju pāri milzīgai pļavai, te zied rapši, te griķi, te arī rudzu vārpas rokas skrāpē, kā bērnībā, kad laika nesavaldīta padevos bezmērķīgos ceļojumos, mežu noslēpumainības reibināta, grāvju nātru sadzelta, brīva un viena, tāpat tagad - tikai sapņojot, tāpat brīva, bet ne viena - vientuļa gan, kā bērnībā, kad neviens mani nesauca mājās, kad pārnākot, mani soļi uz trepēm bija vienīgie, asaras neviens neredzēja un kliedzienus neviens nedzirdēja, mānīgi, ja Tev šķiet, ka bija miers - tas nekad nav bijis, bet es joprojām to ļoti vēlos, lai man nebūtu vairs jāskumst, paliekot vienai.
Iekantēja Piesit kanti

Idille
7/1/11 03:08 pm
Es varētu sēdēt savā klubkrēslā - skvēriņa vidū, kaila...
Sēdēt un neko nedomāt, neko negaidīt un neilgoties.
Skatīties televizora pelēkajā podziņā, nevis ekrāna vizualizācijās,
ietu garām cilvēki - daži smietos, daži paliktu vienaldzīgi, daži aizdomātos, tikai Tu viens apsēstos blakus zālē un padotos pelēkās podziņas valdzinājumam, Tu neko nejautātu un es neko neatbildētu...
Iekantēja Piesit kanti

Kas par dieniņu...
6/22/11 06:27 pm
Viss sākas ar to, ka es aizguļos, nu ok, nebija tik svarīgi būt laikā, bet tāpat - fakts paliek fakts.
Pirmā diena uzzinot sava vasaras darba pienākumus... Nebija jautri - nemaz, nemaz, būs grūti, bet ko darīs - piķīti vajag.
12.00 eju pēc dēla, lai uzzinātu viņa pirmās darbadienas dārziņā, sekas - audzīte saka, ka mazais uzvedās burvīgi, spēlējās un nemaz neraudāja - khe, khemmm! Es ar bēbīšiem spēlējos zem viņa grupiņas loga un ļoti labi dzirdēju, kā viņš neraud... Aizgāju, mans mazais burveklītis saraudājies, no kliegšanas aizsmacis nedaudz, sēž un tā kā apvainojies skatās uz mani - klāt nenāk - man protams sirds smaga, smaga - tik sasssodīti slikti sen neesmu jutusies...
Atnāku mājās un vienīgais ko gribas - aizmigt..
Pačuču nedaudz, ceļos augšā, jo kaut kur bērns raud - sauc mammīti pilnā rīklē - užas, stāvu, klausos, asaras acīs, pagāja apmēram 20 minūtes, mazais nerimstās, sāk jau aizsmakt no saukšanas - viss, pacietības mērs pilns - ja nu kas noticis ar mammīti - zvanu bērnu atbalsta centram, vienojamies, ka es zvanu policijai, viņa - apsardzei, sacīts darīts - protams policija, ne apsardze vēl labu laiku nebrauc, garām iet večiņa un sāk uz mazo taurēt - ej istabā, skaties TV! Kas vēl nebūs - tā jau neviens to mazo neatradīs, tā kā man nav ne jausmas kur tas mazais atrodas - HŪ - par laimi, kamēr tā tante dzina bērnu iekšā, uzradās pati mammīte...
Šī diena daudziem sanāca nelāga, dēļ šī atgadījuma, cilvēki, kas iet garām - šokā, bet lai kāds palīdzētu, vai ko pajautātu - protams - NEVIENS... Cik skumji. Lai vai kas ar jums atgadīsies - cik procenti iespējas, ka jūsu bērns kliedzot, sakliegs dzirdīgas ausis, kas pārbaudīs, vai ar jums viss ir kārtībā? - teikšu tā - no vidēji 100 cilvēkiem, kas to dzirdēs, labākajā gadījumā viens atsauksies un lai jums veicas tiktāl, ka tas viens neiedzen jūsu bērnu skatīties TV...
Iekantēja Piesit kanti

Mazumiņam
6/20/11 11:57 pm
Klusums, svēts klusums, tik harmonisks, ka sveces liesma dzirdama...
Tava elpa ciešā miedziņā mani midzina - svēts Tu man un svētā es Tev.
Dienas un naktis mums kopā vēl mūžību vadīt... Tu mans un es tava, savādāk nav iespējams... Tā tas zvaigznēs ierakstīts.
Šī mana klusā lūgšana.
Par tevi dēļiņ :)
Ģeniālais skaņdarbs: We Are The World
Iekantēja Piesit kanti

6/20/11 05:40 pm
Dvēsele aizdegas, acis sāk rasot
Lūpās vārds sastindzis...
Tā manī deg pieskāriens tavs
Ne lūgts tas, ne gaidīts...
Iekantēja Piesit kanti

Es
6/18/11 09:07 pm
Šodien esmu skaista - pat ļoti, nesaprotu kāpēc...
Rūpju vaibsti mani pametuši, āda kā par brīnumu, kā kolagēna injekcijām piebarota - tvirta, izskatās mākslīgi.
Acis gan - tās nodevējas...
labi, ka sirdi neredz.
Iekantēja Piesit kanti

Savas tumsas rēgs
6/18/11 07:16 pm
Tu ar mani esi jau sesto gadu - tieši tad es tevi izdomāju, pieradināju un publikai atrādīju divtūkstošdevītajā gadā. Visas krīzes pārciestas - neesmu vīlusies tevī, mierinājums mans, vai pienāks diena, kad atteikšos no tevis, lai izdzīvotu to pašu ar materiālu vīrieti? Vai es jebkad atteikšos no tevis? Vai pienāks diena, kad es tavu matērijas atspulgu ieraudzīšu sev blakus spogulī... Skūpstot, glāstot, vērojot... Un pat pēc sejas nomazgāšanas un acu mirkšķināšanas Tu nepazudīsi...
Iekantēja Piesit kanti

Tie, aiz sienas
6/18/11 07:02 pm
Vēroju.
Viņš un viņa ir aiz sienas - šķietami kopējas, bet patiesība katrs aiz savas.
Kliedz un kliedz, bet nedzird... Un par to brīnās, sienas aug un aug viņu starpā. Nāks cits un nostāsies viņai blakus - aiz kopējās sienas, gadi ies, šķietami kopējā siena sašķelsies un izveidosies katram sava - tā augs un augs, līdz kāds sapratīs - trieks kulaku sienā, apskaus viņu un nelaidīs vairs nekam nostāties starp viņiem, pirmkārt jau viņiem pašiem. Drosmīgais Viņš. Tādu es gribētu sev
Iekantēja Piesit kanti

sev...
6/18/11 05:52 pm
Viņš bija brīvs, bija un ir
Nepieradināms un neietekmējams
Mākslinieks, tā teikt
Nerēķinājās un neiedziļinājās
Bet tāds viņš bija, bija un būs
Iekantēja Piesit kanti

atkal...
6/18/11 05:42 pm
Sēdēt uz kraujas malas
Harmonijā ar sevi
Nolekt no tās
Lidojuma laikā redzēt tevi
Un nesajust vairs to, kas reiz izjusts
Krist un nenosisties
Krist un tikt noķertai
Īsi pirms piezemēšanās
Pret savu gribu
Atkal
Iekantēja Piesit kanti

Es
6/18/11 04:46 pm
Alice in Chains... Fantāziju rosinošie puiši...
Ieskanas, sakūda un norimst, atstājot neparastā skurbumā par ideāliem...
Un nedaudz smeldzošās saulrieta krāsas izjūtās, jo divu no viņiem vairs nav...
We die young! Tie man atgādina tevi... Satrauc un sāp, uzbudina un aizrauj un atkal sāpina. Un tad nāk HURTS - tumšie, eksotiskie, noslēpumainie - gribas ietīties viņu pasaulē un noslīkt emocijās, bet aizvien sirdī silti glabājot domas par tevi - mans bezmatērijas ideālais...
Iekantēja Piesit kanti

Kaimiņš
6/17/11 09:07 pm
Lai vai kāds būtu garastāvoklis, bet kaimiņa uzgrieztā, skaļā mūzika, mani patīkami nomierina... Man patīk, ja cilvēks prot priecāties, patīk, ja mīl labu mūziku. Patīk neiedomājamā vibrācija no basiem, klubkrēslā sēžot sajūta kā uz veļasmašīnas...
Lai dzīvo kaimiņš!
Iekantēja Piesit kanti

Šodiena
6/17/11 06:45 pm
īpašā, mana īpašā šodiena -
nekas tevī nav savādāks un nekas tevī nav neparasts
Bet tomēr Tu mana īpašā, jo vienīgā.
Ģeniālais skaņdarbs: Planet Hell
Iekantēja Piesit kanti

6/10/11 06:43 pm
Неволнуися я уже не плачую
Iekantēja Piesit kanti

6/9/11 07:39 pm
gribētu lai es spētu just... Mazāk.
gribētu, lai es brīžiem spētu nedomāt... Vispār.
gribētu, lai es spētu mīlēt... Visus.

Patiesībā vasara vienai ir mans visveltāk iztērētais laiks.
Savā situācijā nezinu ko es varu sev līdzēt. Nekas vairs nav tā, kā es biju radusi,
es gribu ietiepīgi stāvēt šeit un tagad un neiet tālāk,
bet viss mainās man apkārt, izskalojas drošie pamati,
sabrūk mana patiesības māja un zibeņi sper manos stabilitātes ozolos.
un tie, kam vajadzētu būt līdzās, šeit nav, nebūs.
Un es nezinu, vai saņēmu mājienus ar bomi, jeb joprojām izliekos tos nemanām.
Kā būt...?
Iekantēja Piesit kanti

Tumsā Gaismā