'Patiesi apdāvināts cilvēks sabiedrībā bieži vien ir neveikls, kluss, neattapīgs. Bet, kad viņš paliek vientnē, viņam tūlīt izaug spārni pie pleciem.'

gluži mans gadījums aprakstīts, un tāpēc aforisma sākuma vārdi patiesi iepriecina, iedvesmo un arī nomierina :)

p.s. tie vārdi no kāda poļu rakstnieka - Henriha Senkeviča

p.s.s. Un vēl šis tas labs:
'Kāpēc gan cilvēki parasti vairās no vientulības? Tāpēc, ka tikai nedaudzi būdami vientnē ar sevīm bauda patīkamu sabiedrību.' /Dossi/
'Viss apbrīnas vērtais ir veikts vientnē, tas ir, nošķirtībā no sabiedrības.' /Rihters/
un šie visi vārdi ir patiesi neatkarīgi no gadimta, neatkarīgi vai klasicisma, racionālisma, modernisma, postmodernisma, vai vēl sazin kāda laika pasaules uztvere.
ak, un es zinātu tik daudz cilvēku, kas šim visam nepiekristu. bet.. tikai tāpēc, ka...

bet galu galā
'Vienatni jāmeklē lielās pilsētās.'/Lihtenebergs/