Šī patiesībā ir bijusi savāda nedēļa. Pietika ar pirmo dienu skolā, lai lielais mācīšanās entuziasms apsīktu un gribētos vienkārši uzšķaudīt skolai un visam, kas ar to saistās. Tā vietā, lai mācītos skolai, es lasīju un studēju pati visu kaut ko, kas man vien pašai tīkams. Rezultātā esmu neizgulējusies visu šo nedēļu, jo skolas darbus vajadzēja pildīt bez maz vai pa naktīm, bet tā ir labi... Galvenais izturēt to dienu skolā, kad tik ārkārtīgi nāk miegs un ir grūti nokoncentrēt uzmanību. Bet, kad atkal esmu mājās, tad jauna enerģija rodas vienmēr, lai urķētos tai virzienā, kur prāts ved... Un tāpat šonakt, kad jau drīz rīta stunda sitīs, es neeju gulēt un nemaz nevēlos to darīt. Rītdien drošvien pat nevarēšu sevi spogulī atpazīt, bet tomēr lai ir šī nakts... Nakts ir mans laiks. Laiks, kad jūtos labi, un šo laiku man vajag, lai tas man kompensētu visus tos mirkļus, kad esmu jutusies slikti iekšējā garīgā stāvokļa zemā līmeņa dēļ... To mirkļu dēļ, kad esmu ļāvusi bring myself down, un esmu ielaidusi to iekšā, lai tas kašātu manas iekšas kā ar karoti... Cik dīvaina nedēļa...
Bet tomēr pašas labākās un pacilājošākās sajūtas ir radījis Into the Wild stāsts, kas ļāvis atklāt kaudzi visa kā jauna - jaunus autorus, kas jāizlasa, jaunas idejas, jaunas gudrības, jaunus plānus. Jā, tā filma tagad ir mana mīļākā. Un es neticēju, ka vairs mūsdienās var uzražot tādu filmu, kas kļūtu par vismīļāko... Bet šis stāsts, šī filma un tās soundtreks mani iedvesmo kā vēl nekas. Hi, un patiesībā savā savtīgajā egocentriskajā pašapziņā es priecājos, ka to filmu nerādīs latvijā. Lai paliek tā, nevajag šeit, nevajag rādīt tiem, kas to tāpat nesapratīs, nevajag nobružāt šādi, lai tā paliek mazāk zināma šeit. Tā.. tā man patīk.
Jā, un galu galā visbeidzot esmu nonākusi pie situācijas, ka jāsāk domāt par grāmatu pasūtīšanu caur amazone.com, jo vienkārši grāmatas, autori, ko vēlos izlasīt nav ne tikai pieejami vietējā bibliotēkā, bet nav pat izdoti lv valstī. Piemēram, šī kenijiešu rakstniece, pilote un ceļotāja Beryl Markham un viņas grāmata West With the Night, ko noteikti gribētu izlasīt... un vēl un vēl...
cik labi vismaz, ka ir kaut viens pāris brīvdienas, kaut arī darbu tik daudz...
šonakt klausos lielisko My Blueberry Nights soundtreku, kas ir pilns ar apburošām dziesmām