| [ |
mood |
| |
kill! kill! kill! |
] |
| [ |
music |
| |
--- |
] |
Šo vakaru pavadīju skatoties filmu uz lielā ekrāna. Tā kā es un mans kompanjons mazliet kavējāmies, tad izlēmām, ka es nopirkšu biļetes, kamēr viņš novietos kaut kur nebūt mašīnu. 19:00 nekas labāks, ko skatīties nebija kā sasodītā filma Kazanova, tāpēc ņēmu vien divas biļetes uz to. Kompanjons kavējās. Smagi kavējās... Velns, lai parauj, nu! Nav kur nolikt mašīnu Rīgas centrā! Tā kā acīm redzami filmu kavējām, mēģināju biļetes samainīt uz nākamo seansu. Cita filma, 15 minūtes vēlāk, par tādu pašu samaksu, tāds pats skaits ar biļetēm, čeks saglabāts... come on! Vai tad tiešām grūti izpalīdzēt? Izrādas, ka jā! Sasodītais Coca cola Plaza menedžeris(vai arī kas tas bija ar balinātiem matiem, mazliet nedabīgi iesauļots un uzvalkā) ar riebīgu smīnu sejā, atteica man samainīt biļetes... Pat mans arguments, ka viņš jau savu naudu saņems, jo filmu da-jeb-kādu, tikai no sākuma, es skatīšos un mans kompanjons arī, nebija pietiekams iemesls biļešu samainīšanai. Tas laikam pierāda tikai to, ka tādam zaļknābim tur pilnīgi un galīgi nav nekādas teikšanas, pat viņa perfekti sasukātajiem matiem un nedabīgi pacepinātai ādai nav nekādas nozīmes. Riebīgi, jo filmu nācās skatīties bez sākuma, kaut kur uz ķep-ļep, piedevām filma galīgi debīla. Vienīgais prieks par to, ka pat šis starpgadījums nespēja sabojāt foršu vakaru.
|