Tad man arī nebūtu pastāvības sajūtas.. :) Bet cenšamies sazvanīties, esam lietas kursā viens par otru (es un sīkais), nav tā, ka būtu ļoti atsvešinājušies..
Bērna psihiskā veselība protams ir ļoti svarīga, bet tā dēļ es netaisos kārtējo reizi mainīt sievietes.. Man pašam personīgi tādi vīrieši riebjas, kas paķer no viena, paķer no otra, atkal no pirmā, kamēr dzīve tiek sačakarēta pilnīgi visiem...

gribas tev piekrist, bet...dazhiem viirieshiem tas jau ir kaa dziivesveids...
uzdoshu kaadu personisku jaut.. ja negribi vari neatbildeet...
kas tieshi notika, ka shkjiiraaties un beerns palika dziivot pie tevis?

Sieva aizgāja pie cita vīrieša uz pavisam citu pilsētu. Lai nebūtu problēmas ar bērna pieskatīšanu, es piedāvājos viņu ņemt pie sevis. Nu un tā kādu laiku nodzīvoju.