the art of self destruction - m

tātad pierunāja. nelietes :D
skatījos, kā māsa atlasa bildes ''ko likt draugos'' un atcerējos, ka neesmu šo burvīgo portālu apmeklējis gadu..varbūt vairāk. nu un tad? galu galā visu, ko man sagribētos tur uzrakstīt, mani draugi būtu vai nu līdzpiedzīvojuši, vai nu jau dzirdējuši. ar bildēm tas pats. vēstules? priekš tam ir telefons. ak un man nepatīk saņemt nepazīstamo vēstules. nē, es neesmu iedomīgs maita, mani vienkārši neinteresē. jums kādreiz ir pilnīgi svešs cilvēks atsūtījis ko tamlīdzīgu kā ''čau, es tevi šodien redzēju centra galerijā...!'' vai arī kad man bija uznākusi dienasgrāmatu rakstīšanas mānija, ja tā to var nosaukt. un tad, kad man sāka apnikt rakstīt, pēkšņi parādījās visādas vēstules ar tekstiem ''lūdzu uzraksti kaut ko'', ''kāpēc vairs neko neraksti?'. nu come on. un es pat neko interesantu tur nerakstīju, kaut kādus muļķīgus piedzīvojumus, vecrīgas bāru un visādu ballīšu stāstus. nu ja.
un tad es paliku slinks maita un nerakstīju neko. tagad varbūt. tāpat vien, sevis pēc. un varbūt pa kādai bildei.
un šitas noskaņai.

man nav iebildumu pret ziemu.