| pie-dzī-vojums |
[Dec. 2nd, 2006|09:43 am] |
Mēs gan tā nestrīdēsimies, labi?
Labi. |
|
|
| es griežu, krāsoju, pinu, tinu un, jā, man padodas |
[Nov. 30th, 2006|03:26 pm] |
Galvenais ir pārliecība par sevi, pārējais vairāk vai mazāk kaķim zem astes. Šammita laikā ieguvu trīs jaunus klientus vienkārši ieminoties, ka mācos par frizieri.
You cut hair? Are you any good?
I'm more than that.
Oh, ok, can I sign up then?
Yes, why not.
Tā nu sestdien pirmais diplomātiskā sektora klients. Viņš prasīja, cik tad es čārdžoju, nosaucu summu par vienu latu vairāk nekā parasti un viņš teica, ka, ok maksāšot man vēl par trim vairāk.
Laikam jāuztaisa vizītkartes. Kāds nezin kādu lētu vietiņu, kur to izdarīt? Man vajag kaut ko pavisam vienkāršu. |
|
|
| nato |
[Nov. 29th, 2006|02:20 pm] |
Manas NATO dienas ir beigušās, pat īsti nezinu - par laimi vai par skādi. Divās nedēļās darītas tik daudzas kardināli atšķirīgas lietas, sākot ar telpu iekārtošanas Rīgas konferencei, līdz pat mēteļa padošanai Šleseram, Karginam un citām prominentām personām. Krūmjura un Vairas runa dzīvajā un manis karinātās šlepes viņiem virs galvas, pusslepus iedāvāta piespraude ar prezidenta oficiālo zīmogu, šoferis Valdis, kas aizved mājās un atbrauc pakaļ, koķetie onkuļi, kas gaiteņos man atsmaida un miedz ar aci, slepenā dienesta vīri, kas netic, ka tiešām esmu latviete un nopelnīts pusbrauciens uz Alpiem.
Šovakar vēl atvadu ballīte un tad atkal ķeršos pie skolas pierakstiem, šķērēm un no Eve pārtapšu atkal par Ievu. |
|
|
| apartamenti |
[Nov. 25th, 2006|09:22 pm] |
|
Šovakar pēc visai pamatīgas ambrāžas nedēļas garumā beidzot tiku savā dzīvoklī, bet tā kā MV nav mājās, svinu viena pati ar diviem šokolādes sieriņiem un puspaciņu klasiskā siera Dzintars. Juhū. |
|
|
| eu, zaķīt! |
[Nov. 24th, 2006|10:03 pm] |
Ja man kāds nepazīstams vīrietis uzšauj pa pēcpusi, izsaka kādu divdomīgu vai šovinistisku frāzi, skaidri zināms, ka es jau nu mierā un klusumā ilgāk par pusi sekundes nestāvēšu. Uzšaušu, uzrūkšu vai kā citādi izrādīšu savu nepatiku un došu zināt, ka ar mani joki mazi, bet pēdējās divas nedēļas man nākas apspiest savu iekšējo feministi un pieciest ne vien šovinistiskos amerikāņu onkuļus, bet arī pašmāju ierēdnīšus. Amerikāņu onkuļi vēl ir salīdzinoši nekaitīgi, tik vien kā komplimenti par to, ka es esot diktām skaita un vēl piebilde, ka tādai garkājainai blondīnei jau nevajadzētu būt problēmu atrast normālu darbu, bet latviešu vīrieši mani pēdējā laikā ir izveduši no pacietības.
Šodien, dodoties ar vienu no Džordža vīriem no viesnīcas uz centru, bija jābrauc vienā auto ar kaut kādu vietējo vēstniecības sprukstiņu, kurš vēl viena vietējā un divu amerikāņu klātbūtnē izdomāja izplest savu pāva asti, protams, uz mana rēķina. Ar tādu pretīgu smīniņu sejā pajautājis man, kā man patīk šis darbs un atbildē saņēmis, ka patīkot jau, tik gribētos, lai vairāk būtu jādara, viņš nosmējās, samākslotā balsī atkārtoja manu teikto un paziņoja, ka savos brīvajos brīžos varu braukt pie viņa uz mājām putekļus paslaucīt. Kursadarbu es arī viņam varot uzrakstī, lai gan viņam Maģistratūrā (jā, jā, ar lielo M) eksāmenos vidējā atzīme esot deviņi (trīs devītnieki), bet vidējā atzīme šogad kopumā esot astoņi. Astoņi! Nē, nu vispār - es klanos tavā priekšā tu iedomīgais ākst, kurš četrdesmit gadu vecumā lepojas ar to, ka mācās MAĢISTRATŪRĀ un vēl var dabūt atzīmi DEVIŅI. Pizģets. |
|
|
| ļube |
[Nov. 22nd, 2006|07:18 pm] |
|
Sūds ar puķēm un citiem štruntiem, es to savu veci mīlu! |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2006|10:22 pm] |
Vairs nav lielās kāres rakstīt.
Nav īsti tā, ka nebūtu ko, drīzāk vairs īsti negribas ar jums dalīties. |
|
|
| FCKN ESF |
[Nov. 20th, 2006|05:13 pm] |
Esmu visu atlikusi uz pašu pēdējo brīdī, tagad urbinos cauri ESF pieteikuma veidlapai un saprotu, ka neko nesaprotu un īsti nevaru aizpildīt. Ja jau pirmajā reizē neviens neatsaucās, laikam bezjēdzīgi palīdzību prasīt otrreiz, ne?
Ja nu man kādreiz savajadzēsies eiropas naudiņu, es noteikti atradīšu kādu kantori, kurš man palīdzētu visu šo paveikt, jo esmu pārāk blonda, lai to paveiktu viena. Man tik var iedot rokās šķēres un pindzeli, jo tā vien šķiet, ka nekam citam derīga neesmu. |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2006|01:05 pm] |
|
Sanāca sestdienas vakarā saruna ar supervisor`u par ceļošanu. Viņš man ņēmās stāstīt par to, ka viņa brālēns tādā un tādā salā rīkojot savas kāzas, uz ko es atbildēju, ka man arī gribētos aizbraukt uz kādu eksotisku, klusu saliņu, tikai visas tās izklaides ir pārāk dārgas. Ūn ko es saņēmu pretī? Oh, come on, you're a tall blond, how could you actually have problems with that? Tas laikam bija domāts kā kompliments, tomēr man to visai pagrūti bija tā uztvert. Izlikos par stulbu, neveikli pasmaidīju un sāku runāt par laikapstākļiem. |
|
|
| ļur-ļur |
[Nov. 20th, 2006|01:02 pm] |
|
Vai jums ir bijis tā, ka kaut ko šeit ieļurinat, bet divas dienas vēlāk tam vēlreiz izejot cauri, atskārstat, ka ierakstītais (kas rakstīšanas brīdī, prõtams, likās teju ģeniāls) ir absolūti debīls teksts, kuru tūliņ un nekavējoties jādzēš arā? |
|
|
| es tev nav nekāds cīrulītis |
[Nov. 17th, 2006|07:11 am] |
|
Man nepatīk gulēt vienai, bet vēl vairāk man nepatīk celties tik agri, kā šorīt. Ja nebūtu tik laba iemesla, kā jaunā mitekļa zemesgrāmatas saņemšana, būtu pasūtījusi visus bekot un krākusi vēl ilgi. Pēcāk vēl jātriecas uz pirmo uzdevumu tulka-šestaka amatā. Ceru tik, ka man iedalīts labs diplomātonkelis, negribas staigāt līdzi kaut kādam uzpūtīgam amīšu ākstam. |
|
|
| vecums nenāk viens, vecums nāk divi |
[Nov. 16th, 2006|09:37 pm] |
|
Šodien griezu matus onkelim, kuram no matiem pāri palicis visai maz. Mņe toļka končigi abrezaķ. Knapi noturējos nepajautājusi, vai galvvidu nevajag nopulēt. Smeiklīgi, bet žēl jau, jo ne viņš vienīgais ōpaps, kurš turās pie pēdējām pūkām kā pie ģimenes relikvijām - laikam jau sāpīga padarīšana tā matu zaudēšana, tīri vai tā, ka ar pēdējiem matiem aiziet dzīve. |
|
|
| hello again, my American friend |
[Nov. 14th, 2006|12:24 am] |
|
Vakar uzzināju, ka vecākajai no manām amerikāņu māsiņām pirms dažām nedēļām piedzimis jau otrais bērns. Pirmajam trīs. Viņai deviņpadsmit. Pārējās divas paaugušās un notievējušas. |
|
|
| motivātiōn |
[Nov. 14th, 2006|12:14 am] |
Ja es nebūtu tik ellišķīgi slinka, es varētu tik daudz ko panākt un sasniegt. Slikti sametas iedomājoties vien, kur es tagad varētu būt, bet neesmu tāpēc, ka reizēm nevaru pat saņemties un izkāpt laicīgi no gultas.
Tie nu no nākošās nedēļas es sākšu to un to un beigšu šitā nīkuļot jau ne vella nedod. Ko lai iesāk? Kā lai sevi motivē da-jeb-kam? Ja vien varētu, kārtīgi iespertu sev pa pakaļu, sakliegtu, nolamātu, bet nevaru, jo pat tam sevi nespēju nomotivēt.
Tagad jāmēģina sevi nomotivēt iešanai gulēt, jo rīt no rīta jābrauc uz tikšanos ar ASV vēstnieci. Bez jokiem, protams, es gan nebūšu tur vienīgā tāda, tur būs vēl aptuveni trīsdesmit tādi paši "administratīvie asistenti", t.i., diplomātu šestaki. |
|
|
| počki |
[Nov. 10th, 2006|06:24 pm] |
Atkal esmu uz ripām. Bakteriālās antibiotikas vai kā viņas tur - nieri apsaldēju. Jocīgi, bet trīs reizes pārlasīju lietošanas pamācību un nevienā vietā nebija rakstīts, ka nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, tikai pieminēts, ka nav ieteicams vadīt auto un strādāt ar mašinēriju, ja lieto kopā ar alkoholu.
Šovakar jāiet ciemos, tad jau redzēs - ja pēc trešā kokteilīša jutīšu, ka vairs nevaru desu cehā pie kloķiem stāvēt, pāriešu uz limpopo. |
|
|
| PK |
[Nov. 9th, 2006|06:02 pm] |
|
Nezinu kādā tieši sakarā man tas nāca atmiņā, bet atcerējos vienu rītu dzirdēto Freda skaidrojumu abriviācijai PK uz Lāču Ledus maisiņiem - Paltais Kācis. |
|
|
| SOS ESF |
[Nov. 9th, 2006|05:59 pm] |
|
Tā, par vīrieti pačīkstēju, tagad ķersimies pie nopietnākām lietām - vai kādam ir bijis kāds sakas ar ESF (Eiropas Sociālais Fonds)? Man te vienā priekšmetā jānodod pieteikums tādam (da vienalga kādam, ka tik ESF) sū un nekad nav bijis ar to ne mazākā sakara, tāpēc būšu mūžam pateicīga un glāzi (ar kaut ko iekšā!) parādā, ja man kāds izpalīdzēs. |
|
|
| nē, nu ko jūst - es neesmu TĀDA |
[Nov. 9th, 2006|04:27 pm] |
Es to vīrieti izdresēšu, lai arī labi zinu, ka šāda dresūra ir ne vien visai bīstama, bet var nozīmēt arī letālas beigas attiecībām.
Trīs gadus atpakaļ es vēl mēģināju kaut ko panākt ar mājieniem vai ar riņķī un apkārt runām, kad tas nelīdzēja - raudāju, bet tagad zinu, ka pat tiešā tekstā izteiktais Es būtu ļoti priecīga, ja tu man kādreiz uzdāvinātu kādu puķīti nedod nekādus rezultātus. Man pretī raugās vien neizpratnē saviebta seja, tiek noplātītas rokas un it kā attaisnojoši norūkts Es vienkārši neesmu tāda tipa cilvēks.
Tas ir bezjēdzīgi, kā skriet ar pieri sienā, bet samierināties ar faktu, ka esot kopā ar viņu, es nekad nesaņemšu ne ziedus, ne sīkas dāvaniņas, nedz arī tu labi izskaties, nemaz nerunājot par tu esi skaista, to es vienkārši nevaru.
Šovakar nākšu mājās ar puķēm pati un nebūšu tāda tipa cilvēks, kas taisa vakariņas, mazgā traukus vai masē mīļotajām vīrietim muguru. Es vienkārši neesmu TĀDA. |
|
|
| ne čiku, ne grabu |
[Nov. 6th, 2006|12:30 pm] |
|
Man vairs nav nekā aizraujoša, ko jums stāstīt. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2006|12:58 pm] |
Vakar, sēžot pie Pulkiveža bufetes, izjutu neaprakstāmu baudu, malkojot aukstu Coronu un izliekamies neredzam, kā mani vēro vesels bariņš turp atrodošos vīrišķu. Lielu daļu vakara gan pavadīju vērojot stabu bufetes vidū, jo manu smaidīgo un pašapmierināto pāris sekunžu garo skatienu viens vīriešcilvēks jau pamanījās pārprast, uztverdams to kā uzaicinājumu man pievienoties, tāpēc sapratu, ja vēl tā smaidīgi skatīšos apkārt - būs ziepes. Domāju, ka blakus sēdošais ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vienna būs kā stop zīme, bet tiklīdz viņš sāka pastiprinātāku uzmanību pievērst blakusēdošo jaunkundžu īsajiem svārciņiem, tā smaidīgie acu pāri iepretim man saprata, ka nekāds uzšāvējs viņš man nav. |
|
|