Vissmieklīgākais bija tas, ka viņš man teica "Nu beidz vienreiz piekasīties, kopumā taču viss ir labi, kurš tad tos sīkumus redz?" Es redzu, es, kam tur jādzīvo! Biju nikna kā pūķis un joprojām balss sāk trīcēt, kad runāju par visiem šiem sūdiem. Tas pats man ir ar durvīm - jau sazvanos ar Reaton departamenta direktoru, kurš īsti neko nerisina un tikai velk Nūūūū, jāāā, nūūū tāāā īīīr, nu mēēģināšu risināt. Zinu jau, ka aizveduši man tās durvis uz remontu, nevedīs atpakaļ divus mēnešus un tad atkal ciemiņiem būs klusu jāčurā :D

(Reply to this) (Parent)