things change, people change |
[Sep. 22nd, 2006|08:05 pm] |
Nogulēt visu piektdienu tomēr ir kaut kā jocīgi, tagad pat īsti nesaprotu, ko iesākt. Ģērbties negribas un kaut kur braukt arī īsti nevelk, bet tā kā tās sasodītās nogales ir tik īsas, grēks arī palikt mājās, dzert tomātu sulu un vienatnē ēst siermaizes.
Un es esmu mainījusies, esmu palikusi par daudz lielāku un rafinētāku kucīti, kā, teiksim, pirms četriem gadiem. Šovakar tas bez jebkāda konkrēta iemesla iepriecina, varbūt aizparīt vai, piemēram, divdesmit septiņas dienas vēlāk tas vairs tik ļoti sirdi nesildīs.
...
Galvā nepārtraukti skan Ever-body wants to be naked and famous, everybody wants to be just like me, nakē-ēd and famo-ū-ūs. Tum du dum dum dūūmm! |
|
|