... |
[Sep. 10th, 2006|10:17 am] |
Vājprāts, kas tā gan ir par pretīgu sajūtu, kad vecais brūtgāns tavā acu priekšā luncinās ap citu un jaunais brūtgāns tajā vakarā, tev zvanot, izslēdz telefonu. Sūds jau par to veco, viņu ieraugot tādā dzēruma pakāpē vienkārši iestājās ne pašam - ne sašam sindroms, bet tas, kā iedzēla tas telefons ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas, tas vispār ir vārdos neizsakāmi. Saraudājos tur pat Pulkvedī pie letes, bārmenis domāja, ka man palicis slikti.
Nu cik ilgi vēl es skriešu ar pieri šādos stabos? Apnicis justies te vienu brīdi bezgalīgi laimīgai, te otru atkal ar kājām samītai un dziļi nelaimīgai. |
|
|
Comments: |
| From: | vienna |
Date: | September 10th, 2006 - 12:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
žēl, ka Tu nepaklausies citos.
| From: | vienna |
Date: | September 10th, 2006 - 05:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu ne jau vairs pēc 25, 50 vai 75 reižu noplaucēšanās.
Kā teica mana māsa - es visus večus, kuri man iepatīkas, redzu kā savus liktenīgos vīriešus, t.i., vājprātīgi saceros un tad arī nāk tā divdesmit piektā un septiņdesmit astotā applaucēšanās reize.
| From: | vienna |
Date: | September 10th, 2006 - 08:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
prast nomierināties - tā Tev pietrūkst. tad jau redzēsi citādāk.
| From: | gg |
Date: | September 10th, 2006 - 03:08 pm |
---|
| | | (Link) |
|
mjā...
taču pa to laiku kāds 'patiešām' ieskrēja stabā :) | |