killing myself softly |
[Jul. 8th, 2006|08:53 pm] |
Visu dienu esmu nogulšņājusi pa māju pusplika, sēžot te pie virpas, te pie tv, lasot muļķīgus romāneļus un vienkārši jūtoties nožēlojami šī sasodītā karstuma dēļ, neesmu pat bijusi dušā nemaz nerunājot par brokastīm, pusdienām vai vakariņām.
Ik pa laikam gan mani mazliet uzmundrina kāda no dārgā pienākusi īsziņa, uz ko atbildu īpaši žēlīgi - naivu cerību pilna, ka viņš varētu šovakar atgriezties Rīgā, lai mani mierinātu - tomēr rādās, ka vakars tāpat kā visa svētdiena būs jāpavada vienai. Vēl tikai derētu saņemties - noskaloties, ielīst dušā un pazust no dzīvokļa, lai vismaz rītdienu varētu pavadīt iemērkusi kājas baseinā, nevis smokot nost un klausoties kā no blakus istabas ķiķina māte ar savu brūtgānu.
Tas karstums, ak tas karstums padara mani traku! |
|
|
Comments: |
zinu to muļķīgo romāneli, draudzene iedeva palasīt "tiešām forša grāmata. man jau baigi patika. ceru, ka Tev arī patiks.." (sievietes ar saviem mājieniem un trikiem), bet tālāk par piekto nodaļu netiku. BRIESMĪGA GRĀMATA!!!
Tieši par to jau arī iepriekšējais ieraksts - šodien ar mans pacietības mērs bija pilns, tramvajā vēl var palasīt, bet mājās gulšņāt un lasīt pacietības nepietika.
Bet es, starpcitu, zinu arī grāmatas, kas noteikti patiktu puikām, vienu tādu esmu piesolījusi vai ducim savu vīriešpaziņu. | |