| killing myself softly |
Jul. 8th, 2006|08:53 pm |
Visu dienu esmu nogulšņājusi pa māju pusplika, sēžot te pie virpas, te pie tv, lasot muļķīgus romāneļus un vienkārši jūtoties nožēlojami šī sasodītā karstuma dēļ, neesmu pat bijusi dušā nemaz nerunājot par brokastīm, pusdienām vai vakariņām.
Ik pa laikam gan mani mazliet uzmundrina kāda no dārgā pienākusi īsziņa, uz ko atbildu īpaši žēlīgi - naivu cerību pilna, ka viņš varētu šovakar atgriezties Rīgā, lai mani mierinātu - tomēr rādās, ka vakars tāpat kā visa svētdiena būs jāpavada vienai. Vēl tikai derētu saņemties - noskaloties, ielīst dušā un pazust no dzīvokļa, lai vismaz rītdienu varētu pavadīt iemērkusi kājas baseinā, nevis smokot nost un klausoties kā no blakus istabas ķiķina māte ar savu brūtgānu.
Tas karstums, ak tas karstums padara mani traku! |
|