dedī, nōōu! |
[Jul. 8th, 2006|02:17 pm] |
Poseidonā tāpat kā Armagedonā - tētuks mirst ļaujot meitiņas brūtgānam dzīvot. Hau švīt. |
|
|
|
[Jul. 8th, 2006|02:53 pm] |
Šādās dienās nemaz nevajag iet uz trenažieru zāli - tikai sēdi mājās un svīsti. Juhū! |
|
|
trading up |
[Jul. 8th, 2006|08:47 pm] |
Neizturēju Candace Bushnell bulšitu, izlaidu kādas divsimts lappuses un izlasīju pēdējo nodaļu, lai beidzot to kluci varētu nolikt plauktiņā pie pārējā mana apbrīnojamā grāmatu pulciņa. Nu ko, nākošais Nick Hornby ar savu A Long Way Down? |
|
|
killing myself softly |
[Jul. 8th, 2006|08:53 pm] |
Visu dienu esmu nogulšņājusi pa māju pusplika, sēžot te pie virpas, te pie tv, lasot muļķīgus romāneļus un vienkārši jūtoties nožēlojami šī sasodītā karstuma dēļ, neesmu pat bijusi dušā nemaz nerunājot par brokastīm, pusdienām vai vakariņām.
Ik pa laikam gan mani mazliet uzmundrina kāda no dārgā pienākusi īsziņa, uz ko atbildu īpaši žēlīgi - naivu cerību pilna, ka viņš varētu šovakar atgriezties Rīgā, lai mani mierinātu - tomēr rādās, ka vakars tāpat kā visa svētdiena būs jāpavada vienai. Vēl tikai derētu saņemties - noskaloties, ielīst dušā un pazust no dzīvokļa, lai vismaz rītdienu varētu pavadīt iemērkusi kājas baseinā, nevis smokot nost un klausoties kā no blakus istabas ķiķina māte ar savu brūtgānu.
Tas karstums, ak tas karstums padara mani traku! |
|
|
ģeniāli |
[Jul. 8th, 2006|10:44 pm] |
Vispār diezgan uzjautinoši. Iegāju dušā, sametu somā šādas tādas pekeles, aizvilkos līdz veikalam un iegādāju sev sulu, sviestmaizi un žurnālu, bet nu esmu atpakaļ mājās, jo uz to sasodīto autobusu taču nepaspēju. |
|
|