| Līgo vakara rītā |
[May. 22nd, 2006|09:11 am] |
Astoņi nulle nulle, paverās slīdošās stikla durvis un darba telpās īsos brunčos un papēžkurpēs tērpusies ieklikato ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) anabella. Stundu un desmit minūtes vēlāk joprojām nesaprotu, ko es te daru un kāpēc es te vispār atrodos, toties tīri labi saprotu, ka svētdienas dienā cilāt brūno nav prāta darbs. Bet jautri gan. Visnotaļ.
Paģiras apvienojumā ar četrām trūcīgi gulētām naktīm no tiesas nav tas pats labākais mikslis veiksmīgai darbadienai, bet, kā ir, tā jādzīvo.
Hahā, jā, un piektdien, stāstot par to, ko darīju pagājušajos Jāņos, izteicos vienkārši ģeniāli - Līgo vakara rītā. Pēc tam kopīgās diskusijās tika nolemts, ka varētu arī teikt - Līgo vakara rīta nākošajā dienā. Līgo vakara rīta nākošās dienas pēcpusdienas naktī. |
|
|
| četri, divi, viens |
[May. 22nd, 2006|06:50 pm] |
Tieši tad, kad taitaisījos doties prom no darba, saradās vesela kaudze darbu, kā rezultātā šodien tur esmu pavadījusi bez septiņpadsmit minūtēm desmit stundas. Ak, un visas desmit cīnoties ar miegu un paģirām.
Jā, bet vispār es gribēju pastātīt, to, kā sestdien iekš Pulkiveža kādam āzemniekam, kurš visai neveiksmīgi centās mani savaldzināt, iestāstīju, ka man ir divdesmit deviņi gadi, vīrs un trīs bērni. Īpaši smieklīgu nopietnību viņa seja ieguva tad, kad uz viņa ēnd, hāu ōld ā jō čīldren, es bez minstināšanās atbildēju ar - fō, tvū end van. Saņēmu vēl komplimentu par to, cik labi es saviem gadiem izskatos, un mēģinājumi mani apčamdīt beidzās. Rādās vien, ka mans labās rokas zeltneša gredzens ir ne vien glīts, bet arī noderīgs. |
|
|
| gulēt |
[May. 22nd, 2006|09:17 pm] |
|
Nu ko, vienu agro gulētgājienu? Lai iet. Lai iet! Pie miera. |
|
|