Līgo vakara rītā |
May. 22nd, 2006|09:11 am |
Astoņi nulle nulle, paverās slīdošās stikla durvis un darba telpās īsos brunčos un papēžkurpēs tērpusies ieklikato anabella. Stundu un desmit minūtes vēlāk joprojām nesaprotu, ko es te daru un kāpēc es te vispār atrodos, toties tīri labi saprotu, ka svētdienas dienā cilāt brūno nav prāta darbs. Bet jautri gan. Visnotaļ.
Paģiras apvienojumā ar četrām trūcīgi gulētām naktīm no tiesas nav tas pats labākais mikslis veiksmīgai darbadienai, bet, kā ir, tā jādzīvo.
Hahā, jā, un piektdien, stāstot par to, ko darīju pagājušajos Jāņos, izteicos vienkārši ģeniāli - Līgo vakara rītā. Pēc tam kopīgās diskusijās tika nolemts, ka varētu arī teikt - Līgo vakara rīta nākošajā dienā. Līgo vakara rīta nākošās dienas pēcpusdienas naktī. |
|