| četri, divi, viens |
May. 22nd, 2006|06:50 pm |
Tieši tad, kad taitaisījos doties prom no darba, saradās vesela kaudze darbu, kā rezultātā šodien tur esmu pavadījusi bez septiņpadsmit minūtēm desmit stundas. Ak, un visas desmit cīnoties ar miegu un paģirām.
Jā, bet vispār es gribēju pastātīt, to, kā sestdien iekš Pulkiveža kādam āzemniekam, kurš visai neveiksmīgi centās mani savaldzināt, iestāstīju, ka man ir divdesmit deviņi gadi, vīrs un trīs bērni. Īpaši smieklīgu nopietnību viņa seja ieguva tad, kad uz viņa ēnd, hāu ōld ā jō čīldren, es bez minstināšanās atbildēju ar - fō, tvū end van. Saņēmu vēl komplimentu par to, cik labi es saviem gadiem izskatos, un mēģinājumi mani apčamdīt beidzās. Rādās vien, ka mans labās rokas zeltneša gredzens ir ne vien glīts, bet arī noderīgs. |
|