| 100 dienas anabellas dzīvē |
[Dec. 4th, 2005|10:43 pm] |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) barbits draudēja, ka manis rakstīto apvienos un izdos kā grāmatu 100 dienas anabellas dzīvē un cane, savukārt, paziņoja, ka manis rakstīto vairs nelasot, jo tas pārāk atgādinot S&C.
Jāatzīst jau, ka man no tiesas neklājas garlaicīgi, kāda bērnības draudzene jau smēja, ka katru reizi, kad aizejam iestrēbt kafiju, man ir jauns stāsts par piedzīvojumiem mīlas frontē. Un ko man tagad darīt? Varu tikai atzīt, ka esmu nelabojami koķeta un, kā saka ns, arī nelabojami high maintenance attiecībā pret man veltāmo uzmanības daudzumu, bet nu tas tik tālab, ka esmu teju vai guvusi traumu no attiecībām ar MV, kur ar uzmanības apliecinājumiem lutināta netiku un komplimentu vietā saņēmu kad tu pēdējo reizi biji uz trenažieru zāli? (tie, kas zina, kā es izskatos, drīkst izbrīnā ieplest acis).
Tagad nu es kā traka iemīlos un atmīlos, bet vismaz beidzot esmu samierinājusies un pat sāku izbaudīt savu brīvas meitenes statusu un saprotu, ka būt vienai nu pavisam noteikti nenozīmē būt vientuļai. |
|
|
| viens, divi, trīs un tu esi brīvs |
[Dec. 4th, 2005|11:50 pm] |
Tāds neliels, sajūsmas pilns spiedziens, neliels palēciens un liels, liels smaids. Biju jau noskaņojusies, ka šogad sesijā neies tik labi, kā pirmajā kursā, bet figu-ragu-špagu - pagaidām manā kontā ir trīs devītnieki un pa vienam no septiņi un astoņi. Sāku jau domāt, vai nevajadzētu pāriešanu uz vakara grupu atlikt uz ceturto kursu un varbūt nākošajā gadā palikt šajā pat darbā un prasīt algas pielikumu, vai arī mēģināt atrast ko citu, jo tā vien liekas, ka arī trešo gadu varēšu mācīties pat Ls 00.
Un nemaz nevajag vīrieti manā gultā, lai es svētdienas vakarā justos absolūti laimīga.
Paldies, jums, dārgie draugi, par jauko pasliedojienu un poseidonu pie tējas un sautētiem kāpostiem. |
|
|