nepraša |
[Nov. 10th, 2005|10:20 pm] |
Atkal dūmo vīraks, deg sveces un fonā Aimee Mann. Rīt pirmā darba diena, bet man bail. Bail no tā, ka es nespēšu tikt galā pat ar tiem vienkāršajiem pienākumiem, kuri man tiks uzticēti, ka es nespēšu paveikt vajadzīto tik labi, tik ātri, kā vajag, priekšniecība mani ienīdīs, kolēģi uzskatīs par absolūtu muļķi un, un, ...un, ... jā, un nezinu pat, kas vēl varētu noiet greizi.
Patiesībā jau es nekad īsti neesmu jutusies droša par to, ko es daru - ne vidusskolā, ne augstskolā, ne arī tajos īslaicīgajos darbos, kas man jelkad bijuši. Nekādas pārliecības par savām spējām, nekādas pārliecības par to, ka reiz kaut ko spēšu sasniegt. Skumji. |
|
|
Comments: |
| From: | ns |
Date: | November 10th, 2005 - 10:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
būšu skarbs - nevis skunji, bet stulbi. galvenais ir domāt, ka neko nezini, bet visu vari. vispareizākā attieksme, jo tā liek tev neieslīgt stulbā pašpārliecinātībā un apgūt jaunas lietas atkal un atkal, bet tajā pašā laikā ļauj tev atrast šīs iespējas apgūt kaut ko vispār, jo tu zini, ka vari. TU VARI.
| From: | gg |
Date: | November 11th, 2005 - 12:52 pm |
---|
| | darbs apēd | (Link) |
|
bet tā laikam iekārtots, šaj sistēmā, ka lielāko savu daļa laika, enerģijas un spēku, ko varētu veltīt sev vai draugiem, tu atdod, lai tā sistēma darbojas :)
| |