| sūdu būšana |
[Jun. 19th, 2005|06:49 pm] |
Cilvēks nav citrons, no kura mīlestību var izspiest kā sulu. Nav! Es to zinu, bet zināšana un pieņemšana nav gluži viens un tas pats. Tā nu es karājos pavisam smalkā, muļķīgu un bezjēdzīgu cerību diegā, kurš kā savu laiku nokalpojusi kurpjušņore pārtrūkst un tad atkal spītīgi tiek sasieta kopā, līdz tas ir vienos mezglos un tās sasodītās kurpes vairs nevar aizšņorēt.
Es nemāku samierināties, es nemāku pieņemt tik tālu, līdz esmu novedusi sevi līdz tādam stāvoklim, kad sāku domāt, ka mani vienkārši nav iespējams mīlēt. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) redrum |
|---|
| Date: | June 19th, 2005 - 11:53 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Varbuut kaadreiz liksies taapat kaa man tagad - miileet, tas nav galvenais :) Galvenais, ka ir forshi kopaa un tev ir liela dalja no taa ko tev gribas un tu nedomaa par paareejo. Baudiit mirkli ir superiigaak nekaa filozofeet par miilestiibu. Tad kad miili, tad arii saap, bet saapes vienmeer pietiks. Man jau arii saak likties, ka mani, iespeejams, miil tikai pirmaas paaris dienas, peectam jau pieradums vai arii zheelums. Es nezinu. | |
