Un tā interesanti, bet jau pirms kāda laika secināju, ka dīvaini, laikam esmu kāds jocīgs izņēmums, bet ar mani parasti nenotiek tā, kā ar 99% cilvēku. Ne manas rīcības ziņā, ne vispār. Labi vai slikti, par to man arī grūti spriest.
| |
|
Un tā interesanti, bet jau pirms kāda laika secināju, ka dīvaini, laikam esmu kāds jocīgs izņēmums, bet ar mani parasti nenotiek tā, kā ar 99% cilvēku. Ne manas rīcības ziņā, ne vispār. Labi vai slikti, par to man arī grūti spriest. |
|
| |
| |
| |
| |
|
Ak, dieniņ! Es jau biju pavisam aizmirsusi, ka ir, piemēram, tāda Baložu pilnu pagalmu dziesma "Tā būsi tu!", tik pazīstama, bet tik sen nedzirdēta. Patīkami paklausīties kaut ko tādu. Lai vai kā, viņi ir forši. Jocīgi, ka tas viss bija piemirsies, bet viņiem ir tik daudz noskaņu dziesmu, ka, akk. :) Man patīk skatīties, kā tu grauz pildspalvu. |
|
| |
|
Laikam tiešām tuvojas aukstums - kaķis jau kuro dienu nosalis nāk pie manis, lai zem segas sasildītu savas nosalušās, aukstās ķepiņas. |
|
| |
|
Lai kas arī nenotiktu, tomēr šādos brīžos paliek par miljons procentiem labāk un pat gribas pasmaidīt. :] un sāk gribēties ēst. :D |
|
| |
|
Varbūt es esmu ļoti naiva, bet man kaut kā liekas, ka visam tomēr jābūt labi. Varbūt tas tāpēc, ka, pārcilājot prātā domas, arvien atduros pie tevis teiktā, ka ja nav labi, tad vēl nekas nav beidzies. |
|
| |
| |
|
Jāsāk kļūt banālai, un jau jau mēs dzīvojam šajā GG pasaulītē, jāsāk arī citēt. Nu kā tā var sagadīties?
C: If two people are ment to be together, eventually they will find their way back. B: Do you really believe that? C: I do. B: So do I.
 |
|
| |
|
Laikam ar vārdiem tomēr nevar spēlēties. Tad, kad es teicu/domāju, ka gribētu dzīvot kā Gossip girl, es to biju domājusi kā dzīvokli Manhetenā, elitāras ballītes.. Bet ne jau privāto dzīvi kā GG.! Es joprojām esmu apmulsusi. |
|
| |
| |
|
Šobrīd es jūtos, kā maza, nelaimīga nelaimes čupiņa. Labprāt nolīstu kaut kur pavisam tālu un paraudātu vienatnē, tik skumji es sen neesmu jutusies. Mans iekšējais sarežģītums beidz mani vai nost. Un es nezinu, ko darīt, lai vērstu to visu par labu. |
|
| |
| |
|
Šodiena pavadīta būtībā neko nedarot. Vienīgais noderīgais - 2 GG sērijas manā kontā, kas bija vienkārši apburošas un perfektas, kā jau vienmēr. Bet kopumā es šodien jūtos ļoti vīlusies. Un ne jau sevī. |
|
| |
|
Esmu piecēlusies, dzeru tēju un līdz braukšanai uz skolu vēl 2h - piemērots laiks kaut kā ierakstīšanai. Par sestdienu - bija vienkārši burvīgi, lai gan es sapratu, ka kartingi nav priekš manis. Biju domājusi, ka būs daudz vieglāk, bet visas 10min mocījos ar stingro stūri un mani apdzenošajiem puišeļiem. Man bija tik grūti vadīt savu kartingu cietās stūres dēļ, ka no manis tur sanāca vien tāda čunčināšana pa trasi, kamēr pārējie vairākas reizes man zibenīgi pašāvās garām. Beigu beigās, izkāpjot no kartinga pēc 10 minūtēm, man likās, ka nevarēšu normāli pakustināt rokas, ļoti sāpēja un bija piekusušas. Kartingi manā prātā iesēdās tik ļoti, ka pat naktī par tiem sapņoju! Bijām pie reizes arī Motoru muzejā - bija foršāk, nekā man bija licies, protams, man tā bija tikai acu pamielošana un "wooow" izdvešana pie skaistām, vecām mašīnām, tomēr jāatzīst, ka iespaidīgi. Vakaru noslēdzām Gan bei, kas viennozīmīgi ir viena no manām mīļākajām vietām. Viss tik forši, ieturēti, patīkama gaisotne. Jūtu, ka pamazām tuvojas Ziemassvētki - visos veikalos parādās rotājumi, lampiņas un pat eglītes! |
|
| |
|
Man uz galda stāv foršākās apsveikuma kartītes uz pasaules, esmu sabučota līdz ausīm un vēl vairāk, apdāvināta kā Ziemassvētkos, apsveikta ar foršākajiem un sirsnīgākajiem apsveikumiem, tāpēc šī dzimšanas diena pilnīgi un noteikti ir ļoti, ļoti izdevusies. (: Iešu šovakar gulēt ar priecīgu sirsniņu! |
|
| |
|
Saņēmu Kanādas krustmātes sūtīto dzimšanas dienas apsveikumu un tas tā sasildīja manu sirsniņu! Tik jauki un sirsnīgi neviens ar apsveikuma kartiņu vēl nebija mani iepriecinājis! Varbūt tāpēc, ka tik jauku novēlējumu man vajadzēja šajā drūmajā laikā, varbūt vienkārši manas jaukās krustmātes dēļ, tomēr esmu ļoti iepriecināta. Tagad apsveikums stāv uz galda un priecē manas acis. Šodien, braucot mājās, redzēju pasakaini skaistu varavīksni. Tik spilgtu, lielu un visā garumā! Tā kā tieši tobrīd atrados pie aiztaisītas dzelzceļa pārbrauktuves, varēju ilgi to vērot. Diemžēl apmēram minūti pēc manas sajūsmas, sākās mežonīgs lietus, krusa un vējš un, kad iebraucu piemājas celiņā un izkāpu attaisīt vārtus, nenormāli saliju un nosalu. Vējš bija tāds, ka vienubrīd man pat likās, ka tas aizcirtīs man elpu. ________________________________________ Tad nu vēl šodien lasīju arī ļoti interesantu interviju ar Vari Vētru, kurā viņš saka vārdus, kas man ļoti iegūlās atmiņā un, manuprāt, ir atcerēšanās vērti: "To zirgu, kas tev ir, palaid vaļā, un, ja viņš patiešām būs tavs, atnāks pie tevis atpakaļ. Bet var gadīties, ka zirgs pieder citam un nevajag viņu ar varu turēt pie sevis. (..) Izrādās, tieši tad viss sāk notikt." |
|
| |
|
What goes around comes back around.
Šovakar sapratu, ka man patīk braukt vienai mašīnā pa laternu izgaismotām, tukšām ielām. Būtu man krutāks un uzticamāks auto, izbrauktu vēl kādu lieku loku, galvas izvēdināšanai. Jā, tās laikam ir manas zāles laiciņam tikai ar sevi un neko citu. Īpaši, ja nav jādomā par citiem satiksmes dalībniekiem, kas velkas/brāžas garām un veic dažādus dīvainus manevrus, ir tikai nakts, es&mašīna. Patiešām lielisks veids, kā atrauties no visa apkārtējā, pavizinoties, klausoties radio un dziedot līdzi vai gadījumos, kad radio nevēlas ieslēgties, vienkārši skaļi dziedāt. Šovakar manējā bija "Black velvet", dziedāju dziedāšanā un dziedāju arī mājupbraucot/braucot. Arī dziesmā ir kaut kas īpašs, baigais spēks. Fakts, kas man patīk jaunajā dziedāšanā, pat ļoti, ir tas, ka tieku pie dziesmām, kuras pati nebūtu iedomājusies uzmeklēt, bet kuras man jau no pirmā brīža trakoti ļoti iepatīkas un labi sanāk, līdz ar to gribas dziedāt un mēģināt vēl un vēl. Beidzot sāku atrast kaut ko savu, nevis vienkārši kaut ko. |
|
| |
|
Cik nožēlojami, neesmu ļoti ilgi neko rakstījusi. Laikam jau tāpēc, ka nekas, izņemot mācības, mācības, mācības manu dzīvi īpaši šobrīd nenodarbina un, akkk, bet šis mācību/akadēmiskās vides process man liekas ļoti garlaicīgs. Protams, it visam mēdz būt izņēmumi un ir arī interesantas lietas, tomēr kopumā neesmu radīta ne teorijām, ne kam tamlīdzīgam. Un tāpēc atkal varu sākt čīkstēt par īstajām lietām, ko gribu darīt. Bet tās pamazām, ļoti pamazām sāku īstenot nu jau atkal pievēršoties tam, kas man ir vissvarīgākais.
Septembris ir paskrējis vienkārši nemanāmi ātri, prieks, ka šodien tik skaists laiks.
Nu ja, teorijas n stuff laikam ir no manis izsūkušas visu radošumu, man pat vairs nav, ko teikt. |
|
