Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

Tik ļoti esmu sailgojusies pēc azotēbūšanas sajūtas, ļoti, ļoti. Šodien tāda veida domas neatstāja manu prātu. >:]

Kārtējā brutālā 1diena, kura daļēji ir norakstāma - kā jau visas. Jo šodien par vērtīgu ieguvumu savai dzīvei es varu saukt tikai 1,5 lekcijas. Tai otrai tikai pusi, jo es nespēju noturēties, ļoti nāca miegs.

Protams, domas par pavasari, plānām drēbēm un lakatiem joprojām ir aktuāls temats, liekas, ka vairs jau sastapt kādu ziemas mīli šobrīd ir neiespējami. Nu ja, laikam laiks gulēt.
xoxo

Tad apstājās laiks

Un tā bija mīlestība.

Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.

Un sekundes varēja grābt kā smiltis

Un sviest uz vienu vai otru pusi –

Tam nebija nozīmes.

Un nebira ziedlapiņas.

Un nerūsēja dzelzs,

Un mēs vairs nemācējām skaitīt.

Un tas ir tas skaistākais –

Ka mīlestība neprot skaitīt.

Vecās filmas/mūzikli un Disneja multenes ir tik fantastiski pozitīvas. Šodien noskatījāmies(noskatījos?) Princess Swan, ko es varētu saukt par savu bērnības mīļāko multeni, ah, cik nostalģiski un jauki. Tāpat ir ar vecajām filmām, šobrīd par mērķi esmu izvirzījusi drīzumā noskatīties Hello, Dolly (1969) ar Barbaru Streizandi, no kuras viena dziesma manu prātu neatstāj jau pāris dienas.
Sniegs beidzot varētu pārstāt snigt, tas paliek apgrūtinoši un briesmīgi nomācoši, visi apkārt jau alkst pavasara.
Neatceros, vai jau par to rakstīju, bet 5dienas aerobika bija baigi labā, pozitīva un patīkami nogurdinoša.

Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis līdz ar domām par raibiem gumijas zābakiem mani iedvesmo domās par pavasari, viņu dzeja ir tiešām burvīga. Lasu Ziedoni, lasu Vācieti, patīk ļoti, ļoti. Par Gauju, par pīlādžiem, par mīlestību par, par, par..!

Uūun šodien es izcepu kūku. (:
Un ziniet, dīvainības notiek visapkārt, dažnedažādas, bet lai jau!
Man patiešām prieks par mūsu 2 iegūtajiem sudrabiem Olimpiskajās spēlēs, mazliet vien žēl skeletonista Dukura par zeltu, kuram pietrūka tikai nedaudz, bet sudrabs tomēr ir apsveicami, lepojos ar viņiem. Savā ziņā jālepojas arī ar dažnedažādiem revolucionāriem, kuri nenogurdami un ar Robina Huda dvēseli apveltīti cenšas sākt kaut nelielu cīņu par taisnību LV. Redzēs, kā tas turpināsies un ar ko beigsies, tomēr tādas nedaudz savā ziņā revolucionāras vēsmas gaisā virmo, manuprāt.

The Notebook, manuprāt, ir viens no visu laiku skaistākajiem mīlasstāstiem.

Bah, man jau ir tik ļoti apnikusi skola. A lot. Garlaicīgās lekcijas seko viena otrai, un es pat nejūtu, ka kaut kas no tā man jelkad varētu noderēt. Patiesībā no pēdējām 3 dienām jau es esmu tā nogurusi, ka man liekas, ka rīt ir brīvdienas - sajūta tāda, it kā jau visa nedēļa būtu pagājusi.
Atnāca krustmātes kartiņa no Meksikas, jēziņ, cik viņiem tur dievīgi gājis! ^^

Nu jau man šķiet, ka otrais semestris vairs nebūs tik čillīgs kā pirmais, pat ne uz pusi. Viss nu ir kļuvis stingri uzraudzīts un daudzām prasībām pildīts. Jēziņ, mums pat ir 2 pasniedzējas, no kurām var baidīties, un kuras lepni ziņo, ka viņu kursu beidz tikai vidēji 2/3.
Lai nu kā, šī nedēļa ir iesākusies diezgan dramatiski, vakardien skolā sēdēju līdz pat 18.00, kā tas turpmāk būs katru 1dienu, graujošās lekcijās. Šodienai vajadzēja būt daudzsološākai, taču jau no rīta visas cerības zuda. Vilciens, ar kuru braucām no rīta uz skolu, saplīsa un tā nu mēs 40min stāvējām nekurienes vidū, pa to laiku paspēja uzaust gaisma. Protams, 8.30 sākās visai svarīgs angļu valodas tests, uz kuru laikā mēs jau vairs necerējām paspēt - pl.8.10 vilciens vēl stāvēja kā stāvējis. Rīgā iebraucām ap 8.45, skriešus devāmies uz trolejbusu, jomajo, tas bija patiešām x, kaut kā nonācām skolā, garderobes tantiņa vispārējam stresam piebilda vēl: "Nav jau ko steigties, tāpat kavējat!" Testu mēs nokavējām par ~35min, tomēr tas bija visai viegls, tā ka mēs pabeidzām ātrāk pat par daudziem pārējiem biedriem. Un jā, es tiku daudzmaz jēdzīgā angļu valodas grupā, tas tiešām ir oosom.
Maķītis un spontānā ideja braukt mājās vēlāk, tomēr arī visai uzlaboja dienu. xoxo (:
Un jā, mani pārsteidz mana brāļa tā teikt daudzsološā darbība skolā, nebiju to no viņa gaidījusi. Skolotājas viņu izvēlas mistiskiem konkursiem, viņš spēlē skolas pasākumos. Mazais brālis kļuvis liels, pārspējot pat mani.

Visbeidzot man jau otro dienu ļoti nāk miegs, rīt vismaz varēšu izgulēties.
Šī semestra pozitīvais varētu būt tas, ka nav neviena agrā rīta, kā arī interesantā dabaszinību ievirzes lekcija. Negatīvais - viss pārējais.

Lasu ziņas un šausminos, labi, ka man šodien nekur nav jānbrauc, vienīgi mēģinājums vakarā, bet tas jau tepat, kaut kā tikšu līdz norises vietai. Ceļi ieputināti, sabiedriskais transports kavējas vai vispār kaut kur iestrēgst, visur avārijas. Mjā, šogad ziema patiešām ne pa jokam ziemīga, vispirms ziemeļu cienīgs aukstums un tad Sūnu ciema cienīgs sniegs.
Tagad jau drošvien pat lielākie ziemas mīļi gaida pavasari.

Tad nu tā. Visu šo dienu biju praktiski neko nedarījusi, par vienīgo izdarīto lietu varētu nosaukt Mamma mia! noskatīšanos. Vakarā manī bija sakrājies diezgan daudz enerģijas, un nemanot es to izliku, iztīrot visu (!) pagalmu no sniega. Man vienkārši gribējās kaut ko izdarīt, sākumā izgāju vienkārši pakavēt laiku brālim, kurš iztīrītu ārprātīgi piesnigušo pagalmu, bet tiklīdz paņēmu rokās sniega lāpstu, lai cik tas neskanētu ironiski, man iepatikās šķūrēt sniegu. Sniega suns priecīgs skraidīja apkārt, skraidīja pa piešķūrētajām kupenām, lēkāja un ālējās.
Snieg, protams, ārā brīnišķīgi skaisti, nav arī vairs tik auksts. Tikai mani biedē solījums, ka turpinās snigt līdz pat rītam. Labi, ka man vēl ir brīvdienas un nekur nav jāiet, jo pamazām mēs sākam iesnigt gluži kā tādā Sūnu ciemā. Forši, ka šogad ir ziema, tas patiešām ir forši. Vairs jau īsti nezinu gan, vai par to priecāties vai nē, jo šobrīd tā vairāk atgādina stihiju, un pavasari es gaidu daudz vairāk kā vēlos turpināt baudīt ziemu.
Es jūtu, ka vismaz šonakt es ļoti saldi gulēšu. (:

Ah, kā man patīk smaržīga vanna, kurā izkususi burbuļbumba.
Rīt jau februāris, kas ir pozitīvi, jo vasara patiešām ir tas, ko es ļoti, ļoti gaidu. Tējas vietā dzert aukstu limonādi, vāļāties pludmalē, braukt ar vaļējiem logiem, baudīt gaišus vakarus un vēl, un vēl un vēl. Pēdējā laikā par pavasara/vasaras alkām vien runāju, bet tas patiešām ir tas, ko es ļoti gaidu. Krāsas, smaržas, siltums. Laiks, kad viss apkārtējais kļūst divtik pozitīvs un gaišs, atmetot pelēkumu, drēgnumu un aukstumu.
Pēdējā brīvā nedēļa ir pienākusi, cerams nepaskries tik ātri, kā tas parasti notiek (protams, veltas cerības).
**

She'll turn her music on
You won't have to think twice
She's pure as New York snow
She got Bette Davis eyes

Man patīk Robija Viljamsa mūzika. Ieturēta, eleganta.
Man patīk arīdzan šīs ziemas sānslīdes, jāatzīmē, ka ļoti profesionālas.
Varētu teikt arī, ka man garšo bole, bet tad tu sāktu smieties (?) or not. :D


Only you know me.

LV dzeltenā prese, manuprāt, ir diezgan nožēlojama. Problēma laikam slēpjas tajā, ka īsti nav par ko rakstīt - pārāk maza valsts, lai notiktu kaut kādi baaaaaaigie aprunāšanas vērtie notikumi. Tad nu raksta par visu, kas vien pagadās. Smieklīgi, tiešām. :D

Es ik pa brīdim cenšos nodefinēt to, kāds atpūtas modelis man labāk patīk - citiem tas izpaužas mūžīgās ballītēs, dzerstiņos un tāda veida aktivitātēm, bet es arvien vairāk saprotu, ka mans iekšējais slinkums mani baksta atpūsties tikai laiskojoties. Man visvairāk labpatīk vāļāties gultā vai gulēt pie jūras, chillaxing. Ah, tā kā man nāk miegs, es pat nespēju pabeigt savu gudro domu, tāpēc iešu vien gulēt un vairot skaistumu. :D Slidošana laikam būs mani nogurdinājusi. Kas zina, kā es jutīšos 7dien, ja kbj būs mani pielauzis braukt uz kalnu. aiaiai.