Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

Vecās filmas/mūzikli un Disneja multenes ir tik fantastiski pozitīvas. Šodien noskatījāmies(noskatījos?) Princess Swan, ko es varētu saukt par savu bērnības mīļāko multeni, ah, cik nostalģiski un jauki. Tāpat ir ar vecajām filmām, šobrīd par mērķi esmu izvirzījusi drīzumā noskatīties Hello, Dolly (1969) ar Barbaru Streizandi, no kuras viena dziesma manu prātu neatstāj jau pāris dienas.
Sniegs beidzot varētu pārstāt snigt, tas paliek apgrūtinoši un briesmīgi nomācoši, visi apkārt jau alkst pavasara.
Neatceros, vai jau par to rakstīju, bet 5dienas aerobika bija baigi labā, pozitīva un patīkami nogurdinoša.

Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis līdz ar domām par raibiem gumijas zābakiem mani iedvesmo domās par pavasari, viņu dzeja ir tiešām burvīga. Lasu Ziedoni, lasu Vācieti, patīk ļoti, ļoti. Par Gauju, par pīlādžiem, par mīlestību par, par, par..!

Uūun šodien es izcepu kūku. (:
Un ziniet, dīvainības notiek visapkārt, dažnedažādas, bet lai jau!
Man patiešām prieks par mūsu 2 iegūtajiem sudrabiem Olimpiskajās spēlēs, mazliet vien žēl skeletonista Dukura par zeltu, kuram pietrūka tikai nedaudz, bet sudrabs tomēr ir apsveicami, lepojos ar viņiem. Savā ziņā jālepojas arī ar dažnedažādiem revolucionāriem, kuri nenogurdami un ar Robina Huda dvēseli apveltīti cenšas sākt kaut nelielu cīņu par taisnību LV. Redzēs, kā tas turpināsies un ar ko beigsies, tomēr tādas nedaudz savā ziņā revolucionāras vēsmas gaisā virmo, manuprāt.