Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

Labi, ka šodien izlēmu par labu nebraukšanai uz skolu, visu dienu vāļājos pa dīvānu un jūtos pabriesmīgi.
Piezīme sev: gulēt ilgāk par 12 h ir kaitīgi/pēc tam šizīgi. Vakar aizgāju gulēt jau ap pusdesmitiem, jo biju pārgurusi+ar sāpošu galvu, biju plānojusi labi izgulēties, lai no rīta celtos atpūtusies, bet no rīta sapratu, ka labāk nekur nebraukt, tāpēc domāju vēl mazliet pavārtīties pa gultu. Mana pavārtīšanās izvērtās papildus 2h, kā rezultātā es gultā pavadīju 14h, kas laikam ir mans personiskais gulēšanas rekords. Tagad būtu jāķeras klāt angļu valodai, jūtos daudz maz atkopusies.
Paspēju noskatīties arī GG un pajūsmot par to, cik ļoti man šis seriāls patīk. Gluži kā kādreiz jaunieši jūsmoja par Beverlihilsu, tagad mums ir GG.
Ah, tagad arī jārisina problēma par 2 pasākumu apvienošanu vai izvēlēšanos, bet man kā svaru zīmē dzimušajai izvēle starp 2 lietām jau tā sagādā lielas grūtības, tagad es aptuveni vienlīdz daudz gribu uz abiem pasākumiem. ;P sarežģīti.

Kā man patīk karsta, vannas putām pilna vanna, mm.

Upd.: Tikko brālis man atklāja, ka kādreiz mūķējis vaļā manas slēdzamās dienasgrāmatiņas un viņam pat tas esot izdevies, es, protams, to uzzinu tikai pēc cik tur (10) gadiem. :D Labā ziņa ir tā, ka viņš tad vēl nav pratis lasīt, HA! Naivi laikam bija domāt, ka tās dienasgrāmtas tiešām ir slēdzamas, jo izrādās katrs sīkaļa to slēdzeni var ar pildspalvas iekšiņu atmūķēt, tad jau viņš drošvien ir izlasījis visu, ko vien var izlasīt. Labi, ka nu ir interneta dienasgrāmatas ar paroli, ko ar pildspalvas iekšiņu uzlaust nevar.

Nespēju atraut acis no skaistām fotogrāfijām.

Man jāiet mācīties, bet neesmu vēl saņēmusies to darīt un tikmēr skatos ķecerību pilnas bildes. >:]
Vakardiena bija visnotaļ X (šoreiz lielais x). T bija tāaaaaads ūķis, ka es uz turieni vairs negribētu iet pat tad, ja man piemaksātu, un es tiešām nesaprotu, KĀ var tādā vietā uzturēties. Protams, mums vakar bija diezgan jautri, jo paspējām ievērtēt un apspriest visu redzēto, tomēr nenonācām ne pie viena pozitīva secinājuma par šo iestādi. Un tā arī nekur citur neaizgājām, jo negribējām maksāt+bijām jau izbesījušās gaidot+lija lietus, ak, jā, un tas "fashionshow" vai kas nu tas bija domāts, bija vienkārši nesaprotams man, vulgārs un briesmīgs. Katrā ziņā lieku cerības uz salidojumu nākamnedēļ, domāju, ka jābūt forši. (:

I want more.! >:] Ķecerības.

Saņemties, saņemties, saņemties, saņemties un tikai uz priekšuūuuuuuu! Kaut nu man izdotos tādu domāšanu saglabāt visu laiku, ne tikai 5 minūtes, kad liekas, ka kaut ko es tomēr varu. bāaaaaaaaaah!
)*($#%*&^%$%^*^&^#@$%^*(*$%!

Upd.:
Vēl es nesaprotu, kapēc nevaru izvērtēt visas, arī loģisko pusi, pirms kkur iesaistos.

Šodienas aerobika bija ūbergrūta, šobrīd man ir pat diezgan apgrūtinoši veikt jebkādas spēku prasošas darbības. Bet tas viss ir ļoooti pozitīvi, īpaši jau tāpēc, ka nākamajā dienā neko nevar just - iesildīšanās un atsildīšanās ir līmenī. Protams, stāvot zālē pēc pirmajām 15 minūtēm un visu atlikušo stundas daļu, man likās, ka es kuru katru brīdi atrubīšos - centos no visa spēka un jo vairāk centos, jo grūtāk bija un jo grūtāk bija, jo vairāk man likās, ka es nespēšu. Tomēr šodien ļoti centos saņemt sevi rokās, iestāstīt, ka varu visu paveikt un spītīgi turpināt, neskatoties uz no nespēka trīcošajām rokām. Bet jā, man patīk.
Vakardienas sapņainās domas par pavasari nomāc šodienas sniegs, ceru gan, ka tas ir pēdējais (viens no) un pavasaris tūlīt jau būs klāt.
Šodien arī esmu apņēmusies sākt kādu daļu no saviem daudzajiem rakstu darbiem, stimulu vēl vairāk dod domas par iespēju uz paātrināto sesiju, kuras gadījumā gan viss jānodod vēl nedaudz ātrāk.

Un atkal jau man jākļust neapmierinātai ar sevi, aiš.
Laikam jākļust beidzot interliģentai, jādodas lasīt filozofiska rakstura darbi vai apcerējumi par Senās Grieķijas/Romas vēsturi.
bvēeeee.

Jaunā GG sērija, protams, superieintriģējoša.
Šonakt beidzot ceru izgulēties, rīt jāceļas vēlu, citādi šodien jutos ne īsti pamodusies. Īpaši vēl krēslas pielietā auditorijā, kur stāsta par vēsturiskiem faktoriem un rāda filmas vai multenes. :D

"tagad gan ir jocīga sajūta. vēljoprojām galvā skan viņas balss. vienīgi stulbs garastāvoklis dēļ tā, ka tas tik ātri pagāja. bet nu laba daudz nevajag. laikam."
WĀAH, atlika tikai nedaudz pakavēties atmiņās par to Lapmežciema reizi, kad tauriņi vēderā sarosījās kā vissaulainākajā pavasara dienā. Bet trakākais/fantastiskākais ir tas, ka nekas jau nav mainījies. (:

Domas par pavasari spraucas ārā pa visām vīlēm. Gribas dzestrumu sākot jau no svaigu dārzeņu salātiem, beidzot ar gaisīgiem lakatiem un plānām jaciņām. Šogad ziema ir pārāk ievilkusies.
Es gribētu kādreiz iemācīties dejot tango. Patiesībā es vienkārši gribētu iemācīties dejot.

Paldies! (:

Šobrīd man prasās pēc tāda konkrēta, novilkta plāniņa turpmākajai nākotnei. Un vispār, būtu forši rakstīt īstu dienasgrāmatu, tādu, kas uz papīra.
Varētu teikt (tfu, tfu, tfū), ka esmu mazliet izraususies no emocionāli dīvainā stāvokļa, šobrīd cenšos saplānot, pārcilāt, noskaidrot prioritātes. Sakārtot sevi.

Atgriežos pie vecajām vērtībām - Damien Rice.