|
[05 Apr 2008|02:08pm] |
|
vakar naktī pa trako miglu aizbraucām ar draudzeni uz Mangaļsalas molu. tāda sirreāla sajūta - redzēt nevar pilnīgi neko, apkārt viss balts. tā vien šķiet, ka var pastiept roku un noķert miglu saujā. apkārt mežš, tad purvs, tad ūdens no visām pusēm, tu tikai dzirdi kas tev apkārt notiek, bet neko neredzi. ej tikai uz tausti. centies taisni noturēties uz mola, nepaklupt aiz akmeņem, kurus neredzi :D un neiekrist kādā bedrē. un tad vienā brīdī priekšā skaļš šņāciens.. labi, mani bija brīdinājuši, ka pagājušajā nedēļā uz mola redzēti mazie ronīši, bet tas nemazināja pārsteiguma sajūtu. un tu tikai viņu dzirdi, bet nevari ieraudzīt miglā kur tad viņš īsti ir. un māte arī noteikti turpat kaut kur netālu ūdenī :) tādi tie piedzīvojumi piektdienas vakarā :)
|
|