Manam rajonam noteikti ir savi momenti. Šodien pusdienu pārtraukumā aizskrēju līdz vietējam ceturtdienu tridziņam - ap 10 mājražotāju stendi. Pa ceļam uz turieni pagāju garām dažiem bērneļiem, viens no kuriem izteica visnotaļ sajūsmu par iespēju doties mājās no skolas kopā ar citu biedru pulciņā. Un tad tāds nopietns teksts no apbrīnas objekta:
- Bet īstenībā nevarēsi ta katru dienu iet ar mani mājās.
Apbrīnoju šī bērna spējas nospraust robežas. Es to joprojām nemāku.