varētu jau atkal malties un gruzīties, bet iekšā pēkšņi tāds labdabīgs "a nafig?" :)
jāpamanās tikai to kaut kā noturēt un pavairot pilnai laimei ^^

un šis lika smieties vairāk, nekā būtu piedienīgi:

Iet pa ceļa malu zemnieki. Pēkšņi garām pabrauc pāris riteņbraucēji bez galvām.
Pēteris:
- Idritvaikociņ! Tad nu gan brīnumi!
Jānis"
- Tie nav brīnumi, Pēter! Pārliec izskapti uz otra pleca!