|
|
|
Februāris 27., 2018
12:03
Ļoti dīvaina sajūta pēdējās dienas. It kā kāds būtu nospiedis pauzi.
|
Februāris 14., 2018
21:02
Pirmsmiega saruna ar KL:
- Mammu, es rīt varēšu paņemt uz dārziņu savu kaķīti?
- Kādu kaķīti?
- Nu, savu.
- Mīksto mantiņu?
- Nē, īsto. Pūci.
- Saulīt, nevarēsi gan.
- Kāpēc?
- Pirmkārt, kaķītim būtu ļoti, ļoti bail un nepavisam nepatiktu, bet, otrkārt - nekādi dzīvnieki dārziņā nav atļauti...
- Žēl... Bet zini, mammu? Es gribētu zivtiņu mājās.
- Nez vai sanāks... Pūcei garšo zivtiņas. Apēstu Tavu zivtiņu.
- Nu, tad haizivi! Mēs varētu nopirkt īstu haizivi! Peles Pūcei noteikti garšo labāk.
|
Janvāris 3., 2018
13:16
Tīru putekļusūcēja birstīti no matiem un spalvām, kas tur saķērušies. Pienāk Matilde. Vēro, vēro, līdz sāk raut man matus no galvas un mest atkritumos...
Protams - ko tur liekas klapatas radīt un ļaut kaut kam piņķerēties, ja var izmest uzreiz?
|
Decembris 21., 2017
12:09
Ar katru bērnu laiks skrien arvien ātrāk. Laikam tādēļ, ka atskaites punktu kļūst arvien vairāk. Tas ir kā subjektīvā attāluma atšķirība. Ja soļo 5 km pāri laukam, tie šķiet kā mūžība, bet 5 km pilsētas centrā, kur no kvartāla līdz kvartālam, no skatloga līdz skatlogam - un attālums vairs nemaz tik ļoti nav jūtams.
|
Novembris 30., 2017
13:28
Ja gribat dzīvē īstus pārbaudījumus, uzspēlējiet mīklu minēšanu ar Karlīnu, kad viņa ir mīklu autors.
Mīkla: Kas ir apaļajās acīs?
Atminējums: Ūdens krokodils.
Mīkla: Kas ir balts un peld debesīs?
Atminējums: Pirātu kuģis.
Mīkla: Kas ir melnbaltā krāsā un ar rozā asti?
Atminējums: Pelīte.
Mīkla: Mazs un mīlīgs sudraba dzīvnieks.
Atminējums: Lauva.
Mīkla: Tas ir mēnesīgs un mīlīgs. Kas tas ir?
Atminējums: Dzeltens dzīvnieks.
(Šo mīklu es pat atminēju, kā par brīnumu.)
|
Novembris 28., 2017
12:45
Dienas un nedēļas aizskrien kosmiskā ātrumā. Šķiet, ka brīžam netieku līdzi.
|
Novembris 16., 2017
14:16
Laikam jau mūsu trakajā un kolorītajā kompānijā jāpierod pie tā, ka vienmēr kaut kas notiek, nekas nav paredzams un allaž kādam ir lielāka vai mazāka krīze.
|
Novembris 6., 2017
15:08
Kad viens maziņš mājās, otrs slims, bet trešajam loģistika jāsamenedžē - pastrādāt nav viegli.
Bet es cenšos.
|
Oktobris 3., 2017
15:04
Salidojumi ir viena jocīga padarīšana. Tas gan.
|
Septembris 11., 2017
09:14
Nolakoju košus nagus. Sajutos labāk.
|
Septembris 7., 2017
17:21
Man šķiet, ka mums te iet kā dzejā - aizkrāsnē (aizkamīnē) dzīvo circenis.
Vismaz kaut kas tur čirkst.
Šodien visu izkrāmēju, pārkrāmēju, izsūcu. Pat malkas pagales visas pārkārtoju un apskatīju - nevaru atrast!
|
Septembris 6., 2017
13:54
6.septembris. Trešdiena. Mans mazais, jaukais pirmklasnieks skolā bez manis bijis tieši 3 dienas.
Pirmais zvans par savārītajām ziepēm skolā.
Kā mani mierināja mamma: "Ja Tevi tas satrauc, padomā par to, kā Tu pati skolā mazajās klasēs tirgoji peles. Un Tev kļūs labāk."
|
Septembris 5., 2017
19:09
Septembris ir uzgāzies uz galvas. Burtiski.
|
Septembris 4., 2017
19:19
Jauneklim pirmie iespaidi par skolu ir ļoti labi. Ceru, ka tā arī paliks. Disciplīna un spēja nosēdēt mierā, protams, ir izaicinājums viņam, bet arī tas ir jātrenē. Mazliet tik samulsa par super lielo troksni starpbrīža laikā, bet tas tiešām ir pārsteidzošs. Rīt pirmās stundas.
Smieklīgi, protams, ir tas, ka viņš nekādi nesaprot, kāda vella pēc viņam jāiet uz latviešu valodas stundām, ņemot vērā, ka viņš tik labi runājot latviski! Mans paziņojums, ka latviešu valodas stundas viņam tagad būs 12 gadus, KJ šķiet kaut kas traģikomisks.
Dāma tikmēr devusies uz lielo grupiņu dārziņā un ir absolūtā sajūsmā par visu. Tā ka tiešām par visu. Pat ēdiens viņai šķiet gardāks kā mazajā grupā. Mazā, smieklīgā meitene. :) Toties, skatoties uz viņas draudzenēm, redzu, kā visi izauguši pa vasaru. Labi laistīti. Pašai jau tā nejūtas.
|
Augusts 29., 2017
11:49
Skola vēl nav sākusies, bet mans topošais pirmklasnieks jau katru rītu ar vellapēdu minas uz skolu. Mēģinājumi 1.septembra pasākumam. Jārunā Raiņa dzeja.
Savādi lūkoties, kā mans mazais, drosmīgais puika, kuram dārziņā bija "ka tik padod mikrofonu", pēkšņi sācis kautrēties, minstināties un nervozēt. Var redzēt, ka arvien vairāk uztraucas tomēr par to skolu, kuru ar nepacietību gaidīja apmēram 2 gadus. Aug un mainās cilvēks.
Skolotāja secināja, ka viņš vizuāli neesot man līdzīgs, bet viņam esot mana acu izteiksme, kas padarot līdzīgu man. Nezinu, vai tā ir, bet tā mazliet priecīgi tapa, ka beidzot kāds norāda uz kādu līdzību starp mums.
|
Augusts 28., 2017
16:04
Šorīt izgāju no mājas savā lina kreklā un aši ieskrēju iekšā pēc garās, adītās jakas. Uzkāpu uz riteņa, sacēlu apkakli tik augstu cik varu, un, lēni minoties, sapratu, ka šis nu ir tas brīdis, kad palēnām sāku gaidīt nākamo vasaru, basas kājas un nežēlīgu tveici, pēc kuras nāk pērkona negaiss. Viss zaļums kļūst dzeltenīgi brūns, lauki ir nokulti un apstrādāti, un pat zāle vairs nav īsti zaļa.
Protams, protams, vēl jāsagaida skaisti saulainās, siltās rudens dienas, kad viss ietinas krāsainu lapu mākoņos un bērni laimīgi lasa pilnus grozus kastaņu, bet kopumā... Ir tāda sajūta, ka drīz būs jāieziemojas.
|
Augusts 2., 2017
17:09
Vakar Karlīna, pakojot savas mantas, zobu pastu un citus niekus, lai kopā ar brāli dotos nakšņot pie Omītes, apķērās man ap kaklu un nopietni noteica: "Es ceru, ka Tu izdzīvosi bez saviem bērniņiem." Vēlāk viņa man sniedza instrukcijas, ko darīt briesmu brīžos (tādos kā - "ja Tu satiec spoku vai istabā ir vilks"), kas pārsvarā bija ieteikumi vajadzības gadījumā saukt palīgā tēti, jo viņš ir stiprs un mani pasargās.
Arī atvadoties no jaunkundzes, mēs ar vīru saņēmām dziļdomīgu skatienu, milzu apskāvienu un nopūtu: "Es ceru, ka jūs ar tēti izdzīvosiet bez saviem bērniņiem," uz ko vīrs pēc tādas pašas nopūtas atbildēja: "Nebūs viegli, bet mēs mēģināsim."
|
Jūlijs 24., 2017
22:41
Karlīna: "Es ļoti labi zinu, kur ir Dienvidpols. Tur taisni uz priekšu, tad pa labi, tad pa kreisi, un tur jau ir."
|
Jūlijs 20., 2017
12:55
Vīram atvaļinājums jau otro nedēļu, kam par godu arī es esmu iebraukusi tādā absolūti relaksējošā noskaņojumā, kad dienas jūk un jaucas, bet pieslēgšanās darbam (jo man jau atvaļinājuma nav) prasa lielāku darbu kā pats darbs. Mēģinām noķert visu aiz astes - paspēt gan mājas lietas apdarīt, gan no bērniem mazliet aizšmaukt, gan kopīgi visi atpūties, gan ciemos aizbraukt, gan tālus viesus paši uzņemt. Liels plānošanas darbs tādi atvaļinājumi. :)
|
Jūlijs 7., 2017
11:17
Mēs ar KL plānojām pavadīt vienu dienu pavadīt tikai divatā. Daudz pļāpāt, kopīgi papusdienot, nu, vienvārdsakot - randiņš pēc pilnas programmas.
Uzmanies no tā, ko Tu vēlies, kā saka. Tagad mēs jauki pavadām laiku divatā slimnīcas palātā...
Vēdervīruss jaunkundzei.
|
|
|