|
Augusts 28., 2009
09:51 daudz piparmētru tējas. domās piekožu svaigi ceptas smalkmaizītes un fonā uzlieku klusas franču mīlas balādes. aiz loga skats kā glezna. nekas nekustas. ne mājas, ne skursteņi, ne koki. cilvēkus es redzu tikai tad, ja pieceļos un pieeju pie paša loga. bet slinkums. reizēm var vērot skursteņslauķus vai pīpmaņus pretējos logos. ne šodien.
|
Comments:
shausmas, apraksts izklausiijas biedejosaaks :)
nopietni? tas absolūti nebija domāts tāds. es vairāk par mieru. :)
piedod, bet "cilvēkus es redzu tikai tad, ja pieceļos un pieeju pie paša loga. bet slinkums. reizēm var vērot skursteņslauķus vai pīpmaņus pretējos logos. ne šodien." man uzbuura aininju par slimniicu :D
nu man tak kabinetā loga nav. stikla siena, koridorītis un tikai tad logs. tā nu es pasauli vēroju pa gabalu.
bet no slimnīcas es laikam tik mierīgus tekstus nespētu rakstīt. es nekad neesmu gulējusi slimnīcā un domas vien par to man izraisa nelielas panikas lēkmes. :/
nedomaa nedomaa :) piedod, nu jaa kad padomaaju, tad atceros,ka nav loga:)
Slimnīcās ir jautri...var sapazīties ar daudz dīvainiem ļautiņiem...teiksim tad, kad man roku operēja ievada čali, kurš ar fleksi netīšām bija pārzāģējis sev vēnas.tā kā slimnīcā viņam nebija ko darīt un bija garlaicīgi viņš piedraudēja ārstam sadot pa viepli ja viņu nelaidīs mājās...tā nu pēc operācijas nākamajā dienā, viņš devās mājup :D |
|
|
Sviesta Ciba |