|
Maijs 7., 2009
Comments:
Mēs gar ceļu iestādījām ceriņus - putekļus nelaiž cauri, necaurredzami, labi veidojami, smuki zied, nav dārgi. Gar citu sānu mums aug rinda ar kārkliem, tā viņi tur arī aug, jo tad nevar māju no malas redzēt. Tuvākie kaimiņi pēc 0.5 km, tā ka tas mums nedraud, ka viņi lūrēs :D Bet vispār - nestādi neko, ko bērni kādreiz varētu uzskatīt par ēdamu un apēst, bet kas ir indīgs. Var vienkārši - uztaisi koka karkasu un noaudzē ar vīnogām, īstajām vai mežvīteni, tas jau pēc pašas gaumes :)
ceriņi mums neder, jo pilsēta un ceriņi parasti saaug kā velli un dikti plešas uz visām pusēm. bet mums tas zemes pleķis ierobežots. vīnogulāju vai kaut ko tādu kāpjošu, iespējams efeju, gribu audzēt gar lapeni ar laiku. robežai ar kaimiņiem vajadzētu kaut ko ne pārāk augstu (1,30m-1,60m), vēlams zaļu un cērpamu. tad nu netieku gudra.
lauku mājām jau forši, var stādīt visu ko, kas kupli saaug. pilsētas teritorija tomēr tāda ierobežota. :/
es ieteiktu mikseet, lai panaaktu efektu,ka zied dazhaados laikos vasaras un ideaalaa gadiijumaa rudens laikaaa. konkretus ieteikumus nevaru dot, jo tas loti atkarigs no zemes, debesspuses etc etc etc etc...
nosaukumu iedvesmai varu aizsutit dazhadus,kuriem mes esam gajusi cauri lidz nonacam pie sava gala varianta
atsūti gan, lūdzu. :) un pasaki - pie kāda gala varianta un kāpēc palikāt?
ieks skype nosutisju kad bus bridis. galvenie argumenti bija ziedeshana, ziedu krasa, ka dazhas vietas ir puseena, ka garumi bija strikti zinaami ieprieks (mums nav vienada garumaa visur),ka nav indiigs un ka nav saliigs un ka nav parak prasigs pret kopsanu
feini, gaidīšu. :) mums jau ar saule mijas ar ēnām un pusēnām. turklāt zeme mums dikti mālaina un ar augstiem gruntsūdeņiem.
ā, un par to miksēšanu. man bail, ka viens augs ātrāk, otrs lēnāk, viens vairāk kuplos utt. ka sanāks ne tikai raibs, bet arī traki robains tas mans dzīvžogs.
manuprat svarigakais ir iznakums nevis pirmie gadi, bet tu jau pati labak zini :)
zinu. bet tikpat labi zinu, cik esmu nepacietīga un kā man tos krūmus gribēsies lamāt, ka viņi, maitas, neaug tik ātri, kā man gribētos. :D
vari pirkt jau lielus,ja ir nauda un esi ok ar risku,ka neieaugsies :D
naudas, protams, nav. ja būtu, nolīgtu 2 dārzniekus, kas man visu izplānotu, nolīdzinātu, apstrādātu un sastādītu. ā, un vēl visus divus miljonus gliemežu nolasītu. tie mums kā sērga. es absolūti neesmu dārza darbu fans. bet tāpat gribas, lai skaisti. :)
Ja katru gadu cērp, nekas nekur neplešas, ne ceriņi, ne kas cits. Bet, ja necērp, plešas jebkas. No šī viedokļa filadelfi ir dīvaina izvēle, jo tie taču ir daudz apjomīgāki nekā ceriņi, turklāt nav cērpami pa sāniem, bet principā tikai augša. Vīnogulājs būs jāgaida simt gadus, bet efeja pirmajā aukstajā ziemā nosals un sāksiet no nulles. Man ir identiska dilemma, pagaidām risinājuma nav. Pagaidu risinājums - tie paši ceriņi un vīteņi. Ilgtermiņa risinājums būs cita māja ar milzu teritoriju un bez kaimiņiem.
mums pie vecāku mājas ir smuki apcirpts filadelfs. kārtīga bamba, cieši salapojusi jau no pašas apakšas. augsts, jā, bet griezt viņam var arī sānus, lai kuplo. turklāt viņiem ir vairākas šķirnes, arī zemākas. mana doma bija pamīšus stādīt agros un vēlos, lai ilgāk zied.
A ziedēs, ja cirps? Es nespēju iztēloties, mums tie jasmīni tikai kā solitēraugi klajumos. Nemaz nezinu, vai esmu redzējusi žogu no filadelfiem.
aug jasmiini arii dziivzogos
ir, ir žogi. mums vieniem kaimiņiem arī ir. protams, nezied tik krāšņi kā necirptie, bet zied. un smaržo. tā smarža jau man svarīgāka par tiem ziediem. :) |
|