|
|
|
Marts 20., 2009
19:46
Jūtu, ka pamazām pārvēršos par mazu, īdošu un ar dzīvi neapmierinātu personu. Un tas mani neapmierina vēl vairāk. Par manas dzīves asi pamazām pārvēršas domas par problēmām, nevis to atrisinājumiem.
Patiesību sakot, esmu tajā dzīves posmā, kur jau sen gribēju būt. Bet apetīte rodas ēdot. Un vislabāk jau, protams, ir tur, kur mūsu nav.
Bet nevajag par mani satraukties. Šis droši vien ir tikai mana mainīgā garastāvokļa atkritiens. Turklāt pamazām zogas klāt kaut kāda riebeklība, lai sabeigtu manu veselību un jau tā vājās izredzes pirmdien spīdoši mirdzēt pie manas karjeras augstajām debesīm.
|
Comments:
Acīmredzot darba ritmā esi nedaudz aizmirsusi parūpēties par saviem vaļaspriekiem/par sevi. Ieplāno brīvdienās atvelēt laiku kādam savam hobijam, tas būs īsts vitamīns!
izlasīju tavu komentāru, padomāju, un sapratu, ka man laikam vairs nav pat hobiju. darbs-miegs-mājas būvēšana-kāda filma-un atkal viss uz riņķi.
kaut kas jādara lietas labā.
aaa,nu tad jāmēģina atminēties, kas agrāk prieku darīja...parasti tas viss pūrs krājās skaistajā skolas vecumā :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}