|
Oktobris 22., 2008
09:30 - pa vecām mapēm rokoties Gan jau pasaulē reiz pienāks rīts... Arī man uzlēks saule… Un melnbaltā varavīksne zaigos septiņās krāsās, līdz cilvēkiem nogurs acis… Gan jau reiz piespiedu elpošanu uzvarēs dzīvotgriba. Arī manu sirdi dvēsele augšup nesīs baltiem un liegiem spārniem… Gan jau reiz jutīsim visuma garšu, grauzīsim mākoņiem malas… Gan jau reiz ticēsim sev, dzīvei un pasaulei… Gan jau… Bet pagaidām vienkārši būsim.
tapis 2000. vai 2001. gadā. un, nē. es nebiju depresīvs bērns. :D
|
Comments:
From: | nord |
Date: | 22. Oktobris 2008 - 00:42 |
---|
| | | (Link) |
|
oj, cik feini :))
tajā laikā man patika rakstīt šādas īsas piezīmes. :) |
|
|
Sviesta Ciba |