|
|
|
Decembris 8., 2014
21:46
Piektdien gandīz sasniedzu savu lūzuma punktu. Kad gribēju tikai sēdēt dīvānā un blenzt vienā punktā. Teikt, ka pietiek.
Bet pagāja brīvdienas, divas dienas mazliet atslēdzos, nomierinājos, šodien savācos un šo to labu padarīju, sarunāju rīt svarīgu tikšanos un pamazām mēģinu stūrēt to kuģi pareizajā virzienā.
Tā mana lielākā svārstīšanās ir starp "tagad nav īstasi laiks tādai slodzei, baidos, ka organisms saies uz īso" un "man dikti patīk tas darbs, es gūstu gandarījumu, un tas mani negaidīs vēl gadu".
Emocijas ļoti lēkā. Finansiāli tas arī nav tik liels ieguvumskā vajadzētu.
Pabeigsim gadu un tad ar jauno gadu - jaunu, skaisu dzīvi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |