|
Janvāris 28., 2013
14:39 Laiks skrien.
Ik vakaru Krišjānis man ierāpjas klēpī un stāsta, ka es viņam esot pati mīļākā visā pasaulē. Atbildu, ka es arī viņu ļoti, ļoti mīlu. „Jā, bet es esmu tavs dēliņš un mīlu tevi vairāk.”
Kā gribas tādus mirkļus noķert aiz astes, salikt skaistās burciņās, apsiet ar lentu un noglabāt. Lai vēlāk, kad viņam jau būs spurainais vecums, kurā vecāki par dzīvi un pusaudžu problēmām saprot tieši neko un tāpēc nav nekam derīgi, es varētu izvilkt tādas burciņas no plaukta un saelpoties šo mirkļu smaržu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |