Mani šausmīgi ietekmēja "Kā rūdījās tērauds". Bet to gan man vecāki atņēma tikko kā pamanīja manu sajūsmu.
Vispār vajadzētu viņiem tagad atprasīt. Un nedod Dievs, ja viņi būs to izmetuši - ko varētu it sevišķi sagaidīt pēc tās reizes, kad atnācu no bērnudārza safanojusies par Ļeņinu, kurš mīlēja bērnus un uz kura muzeju mūs bija veduši. Mamma gandrīz nosirmoja.

(Reply to this) (Thread)

Mani vecāki ļāva man attīstīties;) Ja neskaita "Stepiņa un viņa brigādes" aizlīmēšanu ar izolentu (es to no galvas zināju kaut kādā 9 gadu vecumā). Tad tai aizlīmētajai grāmatai tika pievienots kaut kāds viltīgs striķīšu mehānisms, grāmata palikta man zem zoda un piesieta aizmugurē pie skapja augšējām durtiņām, lai es "ar degunu nerakstītu". Tas ir viens no stāstiem, kuru man pieminot, tēvs atzīst, ka viņa pedagoģija ir bijusi visai sadistiski-radoša;)
Mīlu viņu ļoti ļoti:)

(Reply to this) (Parent)