Ar izlemšanu man viss kārtībā - lēmumus pieņemu, īstenoju, pēc tam nepīkstu, ja kaut kas šķībāk sanācis. Problēma ir tajā, ka gribas, lai ir kaut kā tā, kā ir PAREIZI. Parasti es zinu,. kas ir PAREIZI, šobrīd šaubos. Krustiņu un mīnusiņu likšana nav mans piegājiens;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kā Tu zini, kā ir PAREIZI? un vai PAREIZI vienam ir PAREIZI arī visiem pārējiem? vai ir kāda grāmata vai Interneta lapa, kura ir rakstīts, kā ir PAREIZI?
man atkal vienmēr ir bijis grūti nodefinēt, kā tad ir PAREIZI. jo īpaši tad, kad mana mamma skandināja - tā dara VISI! un tad man vienmēr bija jājautā, kuri ir tie visi, kuri dara TĀ un vai TĀ, kā dara šie VISI, ir PAREIZI? Un kur tas ir rakstīts?
man jau liekas, ka ikvienam ir jābūt veselīgasm egoistam un vispirms jādomā par to, kā būs labi pašam. pat mammām ir jādomā vispirms par sevi tādā izlemšanas situācijās, jo viņām intuīcija vienalga nostrādās tā, kā ir vislabāk arī bērniem, ne tikai pašai..

enīvej - Tev jau atkal būs jālemj... un pašai arī jāizbauda sekas, lai kādas tās arī nebūtu - sirdij vai pakaļai. droši vien jāatgrižas pie lemšanas, kurai ķermēna daļai tas būs sāpīgāk un jāiziet no mazākā ļaunuma :-)

(Reply to this) (Parent)