Par to pašu |
[Aug. 14th, 2004|02:22 pm] |
Jā, kā jau skolotāja. Un vakar vairāk kā jebkad sapratu, ka tas mani visnotaļ apmierina. Šķiet, tuvojos tam brīdim, kad es tiešām būšu es. Man nav jātēlo tas, kas es neesmu. Es tāpat esmu pietiekami laba, skaista, īpaša. Un vienkāršības aizvien pietrūkst. Vienkāršības attiecībās, vienkāršības skatienos, vienkāršības pieskārienos. Vienkāršības bez spēlītēm.
Ai, un tulznas šausmīgas, bet mazais pirkstiņš varbūt pat salauzts, vismaz mežonīgi sadauzīts, zils pietūcis un sāpīgs.
pace, tu esi vienkārši fantastiska! |
|
|
Comments: |
| From: | maya |
Date: | August 14th, 2004 - 02:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
eu...salauzts mazais pirkstiņš ir jau sarežģīti!
bet ja saprot, ka viss nekad vairs nebūs vienkrāši, arī sarežģītība kļūst mazliet vienkāršāka :)
Tev tās skaistumpumpas nav izaugušas lielākas?:)
Vienkāršība ir attieksmē, tā es sāku domāt. Vienkāršību nevar izdomāt, paredzēt uz priekšu, saplānot. Tā vai nu ir vai nav. Ir taču situācijas, kurās ir pilnīgi skaidrs, kā jārīkojas. Un tā skaidrība nāk pati, protams, katram citādāka;) Nez kādēļ iedomājos par to ļoti slimo puiku slimnīcā. Es bez apdomāšanās zināju, ka ir man viņam tie pamperi jāmaina nevis jāmeklē māsiņa, kam par to naudu maksā, vai jāiesaka pagaidīt. Es vienkārši zināju (zināju? jutu? pratu? ), ka tā vajag. Un kāds cits rīkotos citādi. Es gribētu tik pat nešaubīgi zināt, kā rīkoties, lai būtu labi, arī citās, tādās ikdienas un starpcilvēku situācijās. Nu ja, zinu jau, ka tas ir utopiski, ka nav tas iespējams..
Ko Tu sadarīji ar savām nabaga ķepām, ka šamās vienās tulznās?
Drusciņ parasti nebeidzas ar tulznām uz zilumiem ;)) Bet dancot ir labi. Jo vairāk, jo labāk. | |