| Par to pašu |
Aug. 14th, 2004|02:22 pm |
Jā, kā jau skolotāja. Un vakar vairāk kā jebkad sapratu, ka tas mani visnotaļ apmierina. Šķiet, tuvojos tam brīdim, kad es tiešām būšu es. Man nav jātēlo tas, kas es neesmu. Es tāpat esmu pietiekami laba, skaista, īpaša. Un vienkāršības aizvien pietrūkst. Vienkāršības attiecībās, vienkāršības skatienos, vienkāršības pieskārienos. Vienkāršības bez spēlītēm.
Ai, un tulznas šausmīgas, bet mazais pirkstiņš varbūt pat salauzts, vismaz mežonīgi sadauzīts, zils pietūcis un sāpīgs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pace, tu esi vienkārši fantastiska! |
|