Es arī kādus pāris gadus atpakaļ par to stipri domāju. Gribēju iet un darīt. Bet tad man vēl bija aizture iet un piedāvāties - redz, es gribu palīdzēt. Ja kāds būtu saucis, es palēkdamās skrietu. Bet neviens nesauca, meklēju un neatradu nekādas organizācijas vai entuāzistu pulciņus. Beigās tik vien bija kā labā griba.

(Reply to this) (Thread)

jaa, jaa aga - un veel daudz taadu cilv kas it kaa gribeetu, bet vinjiem vaig tikai sanjemties. mans lielaakais sasniegums bija darbs sunju patversmee pagaajushajaa vasaraa, bet sajutos ljoti diivaini, ka, lai briivpraatiigi paliidzeetu, vajadzeeja buut ljoti uzstaajiigai - peec atteikuma zvaniit direktorei un paarliecinaat, ka tieshaam tas bus nopietni.

(Reply to this) (Parent)

Man reiz kristieši iestūma rokā materiālus par to, ka Pārdaugavā tiek celta māja ielu bērniem, kur ar viņiem ņemsies un darīsies. Un vajadzīgas palīdzīgas rokas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu aizgāji?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neaizgāju.
Esmu divkose.
No vienas puses, man gribētos pielikt savu roķeli labā darbā, no otras - nevēlos, lai man sāk uzmākties ar tekstiem "vai jūs zināt, ka Jēzus jūs mīl?!" Kaut gan var gadīties, ka neviens tur tomēr neuzmācas, un visbeidzot - nekristieši šādas te akcijas diemžēl nerīko...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja.
No vienas puses, es gribētu un varētu dot un darīt. Un nemaz arī ne tik maz.
No otras puses, man pašai pat nav īsti laika izgulēties, kur nu vēl kādam citam to laiku atdot.
No trešās puses, ja es tiešām un pa īstam gribētu, es atrastu i laiku, i varēšanu.
Trīskose.

(Reply to this) (Parent)