Šorīt atklāju, ka
maya 's čības ir nesalīdzināmi ērtākas par manām amiziera kurpītēm. Autobusu nokavēju tieši par tik minūtiņām, cik iztērējās, atdodot tās čības īpašniekam.
Kaķa tēls arī konkretizējies - gribu, lai tas ir pūkains, liels un guļ uz kājām.
Un man joprojām salst - tāda dziļa drebuļu sajūta, neizgulēts lielaismiegs, sagurums un vārdos nenosauktas skumjas. |