kaila, guļot melleņu mētrās, sapņoju par iegrimšanu zemē (velkot kaut kādas paralēles ar filmas Trainspotting ainu, kurā galvenais varonis iegrimst grīdā līdz ar paklāju). ap mani apvītos augu un koku saknes, un es saplūstu ar zemi, tās smaržu un visu dzīvo. zemes ieskauta, tajā peldoša Ofēlija.
nē, mani nemāc skumjas. es varētu raudāt aiz prieka par to, kas man ir.

Ķīšezerā pēdas atklāja peldsezonu. murr.
bet rokām dārzā bija manikīrs. ha.