mēs izliekamies vientuļi un klusībā gaidām, kad kāds pievienosies un pažēlos.

man ir grūti komunicēt ar cilvēkiem, kurus ilgi neesmu satikusi. vienmēr liekas, ka nav un nebūs par ko runāt. ir dikti maz lietu, notikumu, par kuriem runāt.jo cilvēki, kuri nesatiekas ikdienā, viņus vairs nevieno ikdienišķie sīkumi . un kaut kā liekas neērti runāt par filosofiskām tēmām. par būtībām. par visu. un iestājas drausmīgi neveikls klusums. un man tas liekas tik neveikls.

es ilgojos satikt šos cilvēkus, kurus es dēvēju par saviem draugiem. bet baidos no tā, ka nebūs par ko runāt. un man šobrīd ir tendence daudz ko atlikt. manī trūkst pārliecības un drošuma sajūtas.
man šķiet es attālinos, bet es nezinu kā pietuvoties. tāda sajūta, ka es šeit nemaz neesmu. kaut kādiem cilvēkiem. un kā gan kādam es varu rūpēt, ja man nerūp. kaut gan rūp. klusi. pie sirds.

kuš.