šīs nakts sapņi mani pārsteidza.

Nr.1.

es strādāju kaut kāda laikraksta redakcijā (šāds sapņa motīvs jau reiz ir pieredzēts). sapņa gaitā uzzināju, ka redakcijai ir gan parādes, gan sētas durvis, gan stiklotas īpašajiem viesim vai arī valdes locekļiem. sapņa nākamajā ainā, pa stiklotajām ieradās kaut kāda delegācija. un redakcijā iebruka satrakotu, sapīpējušos hipiju bars, kolektīvi "sūcoties" biroja koridorā. mazliet vēlāk iebruka teroristi, un es paliku viena, lūkojoties laukā pa sētas durvīm, aiz kurām bija kāpņu telpa ar plašām koka kāpnēm, kas vijās lejup. atgriežoties birojā man uzbruka kāda sieviete ar nazi, kuru es ietinu audumā un izmetu pa logu. bet pie datora darbojās lelle ar jocīgu seju, kura arī tika izsviesta pa logu. jāpiebilst, ka vēlāk izrādījās, ka es pa logu esmu izsviedusi mazu bērnu (to man sapņa beigās paziņoja policija). mirkli vēlāk mani atkal mēģināja nodurt. Andris Šķēle. es viņu diplomātiski atrunāju no baigās slepkavības.

Nr.2.

mana ģimene pārvācas. virtuve jaunajā dzīvoklī ir maza. un tajā nav vietas galdam. tomēr dzīvoklī ir pat divas gāzes plītis, kuras abas es aizdedzinu kopā ar visiem uz tām esošajiem saimniecības priekšmetiem - katliem, pannām. mans brālis apēd sadegušo popkornu, spēlējot GTA. un atkal kāds man uzbrūk ar nazi. mēģinot mani nomedīt (Daira piedod, bet tas bija Tavs tēvs). protams, no uzbrukuma es izvairījos ar diplomātiskām sarunām. the end.

P.S. pilnmēness. un es sen nebiju sapņojusi kaut ko tik krāšņi baismīgu. kur nu vēl atcerējusies sapņoto.